«Tā dakteru būšana mūsu sabiedrībā ir svarīga ne tikai Covid-19 dēļ. Tas nav tikai paldies dakterim, kurš nostājas pozīcijā, kur visvairāk aizstāv sabiedrību. Plašākā kontekstā tā ir mūžīga tēma — par cilvēku, kas spēj viens apstāties uz kalnu pārejas, lai ļautu citiem aizbēgt no ienaidnieka,» saka mākslinieks Aigars Bikše. Foto — Edmunds Brencis.
Tēlnieka Aigara Bikšes vides skulptūra Mediķi pasaulei ir sociālās solidaritātes akts savienojumā ar kritisko domāšanu
Viņa stāv, masku nenovilkusi, kājām stingri pret zemi atspērusies, iegrimusi sevī. Acis ciet, bet seja pavērsta pret sauli — lai uzņemtu tās spēku vai izkustu tās staros. Tāda ir sešmetrīgā vides skulptūra Mediķi pasaulei, ko otrdien, 16. jūnijā, atklāja Nacionālā Mākslas muzeja priekšā.
Tēlnieka, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Aigara Bikšes košā personība palaikam izsaukusi viļņošanos, tāpat kā viņa darbi — vienmēr ārpus ikdienas loģikas un domāšanas, ironiski un laikmetīgi. Melnā tautumeita — atsaukšanās uz nācijas saknēm, kas aizstīgojušas neparedzami tālu, bet tāpat dziļumā spēj būt latviskas. Vai vides objekts — zeltainais piemineklis gudrajai pensionārei, kas stāv, roku lūdzot pastiepusi. Vai divi Raiņi — lielais un maziņais, kuri ziņkāri lūkojas apkārt, piesēduši pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Paradoksālā kārtā viņš sintezē savos darbos šķietami nesavienojamo — skulptūru kā mākslu, kas vērsta uz mūžību, un asu konkrēta brīža aktualitāti.
