Šekspīra mīlestības līkloči

  • Zane Radzobe, žurnāla Ir teātra kritiķe
  • 04.12.2019
  • IR
Šekspīra lomā Dainis Grūbe, Viola — Ieva Segliņa.
Foto — Mārtiņš Vilkārsis

Šekspīra lomā Dainis Grūbe, Viola — Ieva Segliņa. Foto — Mārtiņš Vilkārsis.

Dailes teātra izrāde Iemīlējies Šekspīrs ir stāsts par mīlestību un mākslu

Deviņdesmitajos gados kino tā bija populāra romantiskā komēdija. Lī Hola adaptācija, kas ir pamatā arī Dailes teātra izrādei Iemīlējies Šekspīrs, ir veidota pēc Marka Normena un Toma Stoparda kinoscenārija. Tie, kas filmu redzējuši, varbūt atcerēsies, ka melodramatiskā pasaka savulaik aizrāva skatītājus tā, ka Gvineta Paltrova par Violas lomu (tomēr, daudzuprāt, gluži nepelnīti) ieguva Oskaru. Bet pārsteidzošā kārtā salds eskeipisms nav viss, ko piedāvā Rolanda Atkočūna izrāde.

Šekspīra stāsts saaužas no diviem pavedieniem. Pirmais ir romantisks un vēsta par Vilu (tas ir, Viljamu) Šekspīru, kuru piemeklējusi radoša krīze. Kas nepieciešams māksliniekam, lai pievilinātu iedvesmu? Skaidrs, ka mūza, un tādas Šekspīra ceļā gadās pat divas — apburošā Viola de Lesepsa un talantīgais iesācējs aktieris Tomass Kents. Paies krietns brīdis, kamēr varonis sapratīs, ka abi īstenībā ir viena būtne, un pa to laiku luga jau būs izspēlējusies ar Šekspīra citātiem, atsaucēm uz Elizabetes laikmeta vēstures klišejām un varbūt tikai interesentiem pazīstamiem angļu teātra faktiem. 

Jaunākajā žurnālā