Filma ir iespaidīgs arhīvu, personisku filmējumu un Jura Podnieka dienasgrāmatu fragmentu kopums. Publicitātes foto.
Dokumentālista spogulis — filma Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks
Piezīmēs pēc filmas noskatīšanās esmu ierakstījusi, ka šie ir atmiņu attēli. Dokumentālista, kinooperatora Jura Podnieka (1950—1992) un viņa laikabiedru filmētās liecības, piemēram, no 1991. gada notikumiem Viļņā un Rīgā, ir kļuvušas par kolektīvām atmiņām arī tiem, kas notikumos paši nebija klāt vai tolaik bija pārāk jauni. Un dokumentālistu «sūtībā» savā ziņā nekas nav mainījies — saņemot Oskaru par filmu 20 dienas Mariupolē, Harkivā dzimušais žurnālists Mstislavs Černovs tā arī sacīja: «kino veido atmiņas, bet atmiņas veido vēsturi».
Antras Cilinskas un Annas Vidulejas četrus gadus tapusī filma Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks ir iespaidīgs arhīvu, personisku filmējumu un Jura Podnieka dienasgrāmatu fragmentu kopums, kas runā vēl par kādu neatsveramu dokumentālā kino komponenti: ētiku un misijas apziņu. Nē, nepārprotiet, filmā par šīm cēlajām vērtībām netiek runāts abstrakti un ar patosu! Skatītājs redz, kā jauns cilvēks pakāpeniski pats līdz tām nonāk, saskaroties ar notikumiem, ko piespēlē laiks un dzīve konkrētā valstī.
