No izstādes Bruno Vasiļevskis P. S. Cēsu Izstāžu namā. Foto — Kristīne Madjare.
Cēsu Mākslas festivālā atklātas trīs izstādes, kas met tiltus no 20. gadsimta otrās puses uz mūsdienām un izceļ gan personiskā talanta, gan kopienas nozīmi
Došanās uz Cēsīm vasarā daudziem kļuvusi par tradīciju. Šķiet, tikai nupat noslēdzies sarunu festivāls Lampa, kad klāt jau cits — Cēsu Mākslas festivāls, kas šogad norisinās sešpadsmito reizi. Kā ierasts, tajā pārstāvēta ne tikai mūzika, skatuves, bet arī vizuālā māksla, par kuras programmu šos gadus rūpējusies tās direktore, mākslas medija Arterritory galvenā redaktore Daiga Rudzāte.
Industriālā ēkā tuvu pilsētas dzelzceļa stacijai iemājojusi viņas kopā ar Žaneti Skaruli kūrētā izstāde Zilā līča māja. Šoreiz plašais nams uzticēts tikai diviem māksliniekiem — Evitai Vasiļjevai un Kasparam Groševam, kuri gandrīz divus gadus ilgajā izstādes tapšanas procesā iesaistījuši arī domubiedrus. Viņu radošie nospiedumi saglabājušies Lagūnā — nelielā pirmajā stāvā izvietotā kioskā, no kura plūst nozīmīgu izstādes daļu veidojoši skaņu ieraksti un turpinās notikt performances.
