Leldes Stumbres lugas Nākošpavasar iestudējumā no aktieriem plūst neizteiktu jūtu strāva. Klinta Reinholde (Krista), Ingus Kniploks (Nils), Mārtiņš Meiers (Jorgens). Foto — Matīss Markovskis.
Teātri drīkst uzaicināt uz «klusajām izrādēm» kritiķus, un prieks ir abpusējs
Pat tie pāris skatītāji uzreiz maina visu atmosfēru, un ir jēga strādāt — tā, atbildot uz manu īsziņu par saviļņojušo izrādi, raksta Valmieras teātra aktieris Mārtiņš Meiers. Vairāk nekā pusgads pavadīts, teātriem iestudējot izrādes un «noliekot uz plaukta» labāku dienu gaidās. Nu ar īpašu Ministru kabineta rīkojumu kritiķiem ir iespēja tikt uz slēgtajām pirmizrādēm un atkārtotiem ģenerālmēģinājumiem, lai vismaz tādā veidā dokumentētu nerimstošo procesu, bet galvenais — sniegtu radītājiem tik ļoti nepieciešamo sajūtu, ka esi ieraudzīts, sadzirdēts, saprasts.
Ir tik satraucoši!
Valmieras teātris pirmais izmantojis iespēju uzaicināt kritiķus uz pirmizrādi un jau iestudēto uzvedumu ikmēneša mēģinājumiem. Divu nedēļu nogalēs esmu pieredzējusi Māras Zālītes Dzīvā ūdens iestudējumu — pavisam jaunas režisores Ilzes Blokas diplomdarbu, Latvijas Kultūras akadēmiju beidzot, Dž. Dž. Džilindžera režisēto, latviešu skatītājiem jau zināmo Treisija Letsa lugu Osedžas zeme un Toma Treiņa uzvesto Leldes Stumbres Nākošpavasar.
