Galvenajā Deas lomā — Agnese Cīrule.
Izrāde Cilvēks, kas smejas - sāpīgs apliecinājums, ka aktiera profesija ir pazemojoša
Ir anekdote par to, kā atšķiras optimists no pesimista. Pesimists saka: «Sliktāk būt vairs nevar.» «Taču būs,» optimists priecīgi piebilst. Šķiet, mēs šobrīd šajā jokā dzīvojam. Pēc Dž.Dž.Džilindžera Amerikas izgāšanās Dailes teātrī likās, ka zemāk krist nav iespējams. Kā pierāda Latvijas Nacionālajā teātrī tapušais Rēzijas Kalniņas režijas darbs Cilvēks, kas smejas, es kļūdījos.
Izrāde ir tik slikta, ka grūti atrast vārdus, lai to aprakstītu. Reti profesionālā teātrī gadās, ka iestudējumā nestrādā nekas. Cilvēks, kas smejas šajā ziņā rāda apskaužamu saskaņu - nav ne sakarīgas scenogrāfijas, ne kvalitatīva muzikālā noformējuma. Nav pat uztverama sižeta (ja neesat lasījis romānu, ir liela iespēja nesaprast, kas uz skatuves notiek), tāpat arī nerodas iespaids, ka iestudējuma veidotāji ar izrādi vēlējās kaut ko teikt. Ir režija. Lai gan, ja pieturamies pie viedokļa, ka režija ir profesija, arī par to var šaubīties.
