Francūzis Nikolā Ozano ilgi nesaprata, no kurienes radusies viņa apbrīna pret latviešu valodu un kultūru. Grāmatas Biblihigianse jeb Kādas grāmatas noslēpums rakstīšana viņam devusi atbildi uz šo jautājumu. Skaļi viņš to neatklāj, bet piemin, ka atbilde slēpjas pašā grāmatā. Foto — Valters Kiršteins.
Tulkotājs Nikolā Ozano no Francijas izpētījis kādas latviešu vārdnīcas stāstu un uzrakstījis par to grāmatu
Pirms 28 gadiem Nikolā Ozano (Nicolas Auzanneau) ieradās neatkarību atguvušajā Latvijā, lai strādātu Francijas vēstniecībā un Rīgas Franču licejā. Par Latviju neko daudz nezinādams un intereses mākts, jaunais pasniedzējs ātri vien sāka apgūt latviešu valodu. Lai iemācītos jaunus vārdus, talkā nāca vārdnīca. 1941. gadā izdotā Latviski-franciska vārdnīca bija viņa palīgs arī brīžos, kad Nikolā, draugu lūgts, 1999. gadā palīdzēja iztulkot Erika Ādamsona stāstu krājumu. Vēlāk viņš tulkojis arī Rūdolfa Blaumaņa, Raiņa, Kārļa Vērdiņa un daudzu citu latviešu autoru darbus, par palīgu izmantojot šo pašu vārdnīcu. Nikolā tulkotāju aprindās tagad zināms kā latviešu literatūras vēstnesis frankofonajās valstīs.
