Koristu vidū Tēvs (Ģirts Krūmiņš) un Maija (Agnese Jēkabsone). Foto — Justīne Grinberga.
Liepājas teātra izrāde Tēvs klusums — pieskaršanās traumatiskām sāpēm
Vai spējat iedomāties, ka jūs neinteresē izrāde, kas sola mazliet baumu, mazliet asaru, daudz mūzikas un lieliskus aktierdarbus? Nespējat? Es arī ne. Tāpēc Valtera Sīļa jauniestudējums Tēvs klusums, kas tapis pēc dramaturģes Rasas Bugavičutes-Pēces lugas, noteikti patiks daudziem.
Izrādei ir divas daļas — koncerts un balle. Viens no galvenajiem varoņiem — Tēvs — ir slavens kordiriģents, kurš svin jubileju. Kultūras nama vadītājas Regīnas (aktrise Anda Albuže) pieteikts, uz skatuves uznāk jauktais koris Laiks (mākslinieciskā vadītāja Ilze Balode, dziedātāju rindas papildinājuši Liepājas teātra aktieri), pēc mirkļa — arī Maestro.
Pirmais cēliens ir svētku koncerts ar īsām intermēdijām, kurās Ģirta Krūmiņa spēlētais Tēvs stāsta jokus no dzīves un sasaucas ar viesiem zālē (virsdiriģents Ringolds — aktieris Kaspars Gods). Koris dzied. Jāņu vakars, Mazs bij’ tēva novadiņis, Lokatiesi, mežu gali… Dzied labi, publika zālē sirsnīgi aplaudē. Un viss būtu gluži kā koncertā, ja laiku pa laikam neielauztos kāda balss no malas.
