Izrādes protagonistu Bruno (Arturs Krūzkops) un Gaja (Kārlis Reijers) izpildītais gliemežu mīlas balets ir drusku pretīgs un vienlaikus intriģējošs — kā jau viss, kas ir nepazīstams un citāds. Foto — Margarita Germane.
Vladislava Nastavševa Svešinieki vilcienā ir stilīgs un baiss trilleris par vardarbību pret… nesaprotamo
Latvijas teātrī multimākslinieks — jo viņš ir savu izrāžu absolūtais autors — Vladislavs Nastavševs man liekas kā savdabīga franču avangardista Antonēna Arto «reinkarnācija». Nastavševs, man liekas, gluži tāpat kā «nežēlības teātra» definētājs Arto, tic, ka īsts ir tikai tas, kas sāp vai izraisa sāpes, bet patiess — tas, ko bezbailīgi izvelc no dziļumiem un bez žēlastības atklāj pasaulei.
Arī nule Nacionālajā teātrī tapušajā izrādē Svešinieki vilcienā kriminālrakstnieces Patrīcijas Haismitas romāns inscenēts droši un bez žēlastības. Bet — un tā ir šīs izrādes burvīgākā īpašība — nežēlīga atklātība izpaužas kā artistiska, valšķīga un pašironiska rotaļāšanās.
