Izaugt no nepatiesības

  • Kristīne Simsone
  • 23.09.2020
  • IR
Ilze un goda plāksne ar padomju varoņiem.
Publicitātes foto

Ilze un goda plāksne ar padomju varoņiem. Publicitātes foto.

Personiski par universālo — dokumentālā animācijas filma Mans mīļākais karš

Dzīve sociālismā līdzinās paradīzei vienīgi tajā, ka esmu plika kā Ieva un mums abiem ar Ādamu ir tikai viens ābols — tā saka viena no Ilzes Burkovskas-Jakobsenas filmas Mans mīļākais karš varonēm. Šī frāze, tāpat kā režisores autobiogrāfiskais, dokumentālais animācijas stāsts par pieaugšanu Padomju Savienībā labi parāda tā laika realitāti: trūcības caurvīta ikdiena, ko padomju propaganda pasniedza kā gatavo leiputriju. Tieši disonanse starp realitāti un varas sludināto īstenību ir filmas centrālais konflikts. Tas vijas cauri visam Mana mīļākā kara stāstam un no personiskas liecības pārtop par vesela laikmeta un kolektīvās atmiņas opusu. 

Atmiņas par pieaugšanu

Jaunākajā žurnālā