Kadrs no filmas Fabians jeb Gājiens pie suņiem.
Rakstnieka Ēriha Kestnera autobiogrāfijā balstītā kinostāsta pārlaicība
Viss, kas ieņem gigantiskas formas, var iespaidot, arī stulbums. Ar šādu izvilkumu no vācu rakstnieka Ēriha Kestnera autobiogrāfiskā un 20. gadsimta 30. gados izdotā romāna Fabians: stāsts par kādu morālistu sastapos kādā grāmatu apskatniecības vietnē. Šobrīd, domājot par Kestnera romānu tikko iznākušās filmas Fabians jeb Gājiens pie suņiem kontekstā un veroties, līdz kādam asiņainam neprātam daļu Eiropas ir novedusi gurdena sekošana populismam un autoritārai propagandai, šis teksta fragments šķiet sāpīgi aktuāls.
Kestnera romāns, tāpat kā tajā balstītā vācu režisora Dominika Grāfa filma ir viens no vēsturiskā žanra vēstījumiem, ko šobrīd nepārprotami ieraugām citām acīm — daudz labāk izprotot tālaika mākslinieku nedrošību, bailes un raizes par savas pasaules neapturamu velšanos bezdibenī.
