Skaudrā dokumentālā filma Austrumu fronte par karu Ukrainā. Publicitātes foto.
Kinofestivāla programmas pieturpunkti un nostāja
Viena diena — divi noslēgumi. Aizvadītajā svētdienā pasniegtas gan nacionālās kinobalvas Lielie Kristapi, gan beidzies 73. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls, kurš ik gadu iezīmē jauna cikla sākumu filmu starptautiskajā apritē. Abi notikumi uzskatāmi pierāda, ka kino, tāpat kā citi mākslas veidi, nelevitē (atsaucoties uz šāgada Lielā Kristapa saukli) jeb nepastāv atrauti no sociālpolitiskajiem procesiem, jo šajā laikā abstrahēšanās būtu liela greznība, ko sabiedrība diezin vai var atļauties.
Tāpat kā Latvijas kinoļaudis Lielā Kristapa ceremonijas tiešraidē drosmīgi izteicās par sāpīgiem jautājumiem iekšpolitikā (aktrise Marija Luīze Meļķe no balvas atteicās, kamēr nebūs pieņemts Dzīvesbiedru likums), arī Berlīnes kinofestivāls mediju uzmanību izmantoja, lai skaidri paustu atbalstu Ukrainai un izvairītos no citu Eiropas festivālu kļūdas, nevajadzīgi tēlojot samierniekus un dodot vārdu «abām pusēm».
