Starp Aleksandra Bešā spēlēto grāfu Daņilo un bagāto atraitni, Ingas Šļubovskas Hannu Glavari, valda erotiska spriedze un koķeta sāncensība, un sekojošā laulības dzīve solās būt, mazākais, interesanta. Foto — Agnese Zeltiņa.
Mūsu Baltā nama jauniestudējums Jautrā atraitne demonstrē zināmu patiesību — operete ir grūtākais no muzikālā teātra žanriem, bet tas nedrīkst kļūt smagākais
Uz Franča Lehāra opereti Jautrā atraitne ieteicams doties labā garastāvoklī, patīkamā kompānijā, un, pats galvenais, operas kafejnīcā jāizdzer glāze dzirkstošā vīna. Vienkārt, tāpēc, ka šampanietis piederas pie žanra. Otrkārt, arī tāpēc, ka daudz kam nāksies skatīties pāri un garām. Taču būs arī dzirkstis, šarms un erotiska spriedze.
Sižets ir visnotaļ aktuāls — ne tā turīgākā, toties muzikālām tradīcijām bagātā Pontevedro valsts ir briesmās, iespējamas kapitāla aizplūšanas dēļ tai draud bankrots. Jo Parīzē ieradusies bagāta atraitne Hanna Glavarī, un skaidrs, ka viņas sirds ir atvērta franču šarmam. Tāpēc Pontevedro vēstnieks barons Zeta kopā ar vēstniecības sekretāru Ņegušu dara visu, lai Hannas miljoni paliktu kāda valstspiederīgā rokās. Kāda lomai lieti noderētu atašejs grāfs Daņilo Daņilovičs, par kuru turklāt klīst runas, ka viņiem ar Hannu kādreiz, vēl dzimtenē… Un tā tālāk līdz laimīgām beigām.
