Iveta Šimkus ir latviešu dzejniece, iznākuši trīs dzejoļu krājumi. Reizēm raksta arī stāstus, apceres un recenzijas. Par šo laiku dzejniece bilst: «Turpinu rakstīt, neraugoties ne uz ko».
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 3
///
es piedzimu pilsētā
kam laiks nebija žēlojis
pelēko krāsu
vēl nebija
pat krāsaino televizoru
nudien es neatceros
citas krāsas
mūžīgi pelēkā pilsētā
saule bija gūstekne
kas jāatbrīvo
bet tas vēl nebija noticis
es piedzimu pilsētā
kurā neviens par to
nerunāja
///
tuvāk asinszemēm
skaidrāki ūdeņi
caurspīdīgāka debess
kas to redz
tikai aklais
kas to dzird
tikai kurlais
visi dalījumi ir apšaubāmi
kritēriji krituši
pārliecības savēlušās
sniegabumbās
ugunsnedrošas
ir asinszemes ar kūlas laukiem
sarkanām zemstrāvām
zibens trāpījumiem
jau minēta avotos
asinszeme
un mīnēta
neapdzīvojama
apraudama
bet skaidrāki ūdeņi
caurspīdīgāka debess
///
attālums starp
diviem
ir daudz lielāks
par visu redzamo
un neredzamo lietu
trajektorijām
