Ilustrācija — Andris Breže.
Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 4
Gada labāko nekrologu piecnieka komisiju arī veido piecnieks: divi kritiķi, mākslas zinātniece, žurnālists un es. Un tas ir tikai sākums. Nākamgad par labākajiem atzītos nekrologus nodos lasītāju balsojumam kopā ar prozas un dzejas grāmatām pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem. Tas ir godīgi, bet novēloti — žanra aktualitātes, pievilcības un pieprasījuma dēļ akciju vajadzēja rīkot jau agrāk. Paprātosim, kā, laikam skrienot, izmainījusies realitāte, mūsu skatījums un reakcija uz nāves faktu: no Jona Biļūna līdz Arvīda Komska «trāpījumam».1 No bērniem dāvinātā Ziemassvētku vilcieniņa, kas riņķo zem egles, līdz kravas auto zem egles Berlīnē. Ikdienā nāves ir kļuvis vairāk, un svarīgākais — tā kļūst ikdienišķa. Angela Merkele pēc terorakta ietērpās melnā un pasludināja: «Mēs atradīsim spēku, lai turpinātu dzīvot tādu dzīvi, kādu Vācijā vēlamies, — brīvībā, atvērtībā un vienotībā.» Teikumā ir divas kļūdas, kuras šo politiķi no posteņa nosēdina dīvānā: daudzskaitļa pirmā persona un vārds «vienotībā». Uzreiz pēc preses konferences, apsargu pavadīta, kanclere devās uz veikalu nopirkt šo to Ziemassvētkiem. Ap 100 eiro vērtajā iegādāto preču klāstā nebija gaļas. Tikai biezpiens, sviests, kartupeļi un konfektes Mon Chéri.
