Slāpes

xxx

kad atgriezāmies no salām
ūdens saneses kā gara asara
tecēja lejup pa nogāzi
mutuļojošā ostā meklējām ieeju
vietu kur iespraukties starp
zaglīgām viļņu galvām

kad atgriezāmies no kalna
salas bija pakritušas jūlija saulē
un lēni mira
pat bites ēnā nogaidīja labāku brīdi
varbūt tomēr kamenes
resnas dienvidu bites

kad mēs atgriezāmies
osta bija sasista
tās ceļi pierauti krūtīm
tās klupiens ir sāpes
ko izkliedz jūra

xxx

Skandināvijas debesu
saltais maigums
ūdens teciņiem atkāpjas
dziļāk fjorda stūrī
kur iesalis korķis
ko nevar vairs izraut
žūst zivis caurvēja nāsīs
kā skaists ciets koks
kas audzis ilgi un atceras
visa ainava kā kondensāts
uz telts sienām
kaut kas no stāstiem
aizej tur
nezin nezin

xxx

gaiss tik izslāpis
ka tramda mūs laukā no upes
no visas ielejas
kas saukta par nolādēto
kā medījums kas pats sevi sagatavo
mēs izklājamies izcirtumā
ķermenis žūst slinki
kā iepuvis deķis

Jaunākajā žurnālā

Atbraucis uz Rīgu, lai šī intervija varētu tapt klātienē, Rafaels Martins Kalvo atzīst: «Dzīve ārpus pilsētas ļauj man domāt brīvāk. Pilsētā vienmēr kaut kur jāsteidzas, bet laukos tādas steigas nav.»
Foto — Kristaps Kalns
  • Ievadsleja

Sveicināti, godājamie žurnāla lasītāji!

  • Proza

Zelta zars. IX Koku pielūgsme

Foto — Krišs Salmanis
  • Proza

Selga

Ilustrācija — Adriana Paula Kristapsone
  • Proza

Maranta

Neticamā katastrofa

  • Dzeja

Marija rāda uz karātavām

Reinis Pelle Karlsons (1993) ir dzejnieks. Publikācijas žurnālos Žoklis un Strāva, portālā Punctum u. c. Strādā pie pirmā krājuma.