Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 6
***
mana ķermeņa zemē
ierakti orgānu dārzeņi
nogatavojušies
kaulu siltumnīcā
lūk nervaudu micēlijs
satīklo muskuļus
nervgali blīvējas
lūpu pavērtajās piepēs
lūk no plaušu saknītēm
sazaļo dzejoļa laksti
***
Mana sieviete ar ugunskura matiem
Andrē Bretons, atdz. Maija Silmale
Mans vīrietis ar jūras acīm rietā
Anna Auziņa
Mūsu bērns ar puķuzirnīšu sprogām
Ar ūdenszāļu paijām un vīnstīgu apskāvienu
Mūsu bērns ar plombīra-zemeņu bārdu
Mūsu bērns ar Lego klucīšu zobiem
Kura plaukstas ir matusprādzes ar spīgulīšiem
Mūsu bērns ar smūtija sejas krēmu
Kuram viena auss ir elfu karaļa auss
Bet otra klausās neredzamo draugu spoku stāstos
Mūsu bērns ar ūdensrozes mīkstuma ādu
Ar uzkarsušas siltumnīcas sāna pieskārienu
Ar celtnieka gumijas āmura dūrēm
Mūsu bērns kura elpa ir jasmīnu cukurs
Bet purkšķi ir dzimšanas dienas balona paukš
Mūsu bērns ar kravas mašīnas ieskrējienu
Un sarkano un zaļo krītiņu pirkstiņiem
Mūsu bērns kura smaids ir ambrozijas bļodiņa
Bet lūpas savelkas bākas gaismā
Mūsu bērns ar tumšbrūnām surikatu acīm
Mūsu bērns uz pleciem ir zemūdenes periskops
Mūsu bērns ar spiedzošu vilciņu kājām
Kura iztēle ir caurspīdīgā ezerā nogrimis Dainu skapis
Mūsu bērns ar batikota krekla valodu
Ar matemātiska vienādojuma spītību
Ar dzelzsbetona urbja raudāšanu
Ar bailēm kas liek visam apstāties
Ar crème brûlée glazūras pārduršanas prieku
Mūsu bērns ar pirmajām dzīves skabargām
Ar spilvenu pēdām un silta mēteļa pogas degunu
Mūsu bērns kura krūšgali ir vaboles ūsas
Mūsu bērns kura naba ir smieklu bumbas skārienjutīgais ekrāns
Kura pieklājība ir vingrinājums uz kontrabasa
Mūsu bērns kura talants ir atrakciju parks
Ar amerikāņu kalniņiem un nāves cilpu
Pašā Berga bazāra viducī darbadienā
Mūsu bērns kura labums ir pagaidām dabisks
Mūsu bērns kura rokas ir mušķērāji
Kura patstāvība ir koka laipa ar lēcienu dīķī
Mūsu bērns kurš nepieder mums bet ir
Mūsu jēgas daļa kā burtiem kas saplūst kopā
Piemēram kā «c» ir daļa no vārda «pats»
