Ilka Papa-Zakora (Ilka Papp-Zakor) ir ungāru rakstniece un tulkotāja no Klužas-Napokas Transilvānijā (Rumānijā). Studējusi ungāru un krievu filoloģiju Klužā-Napokā, bioloģiju Helsinkos. Pašlaik dzīvo Budapeštā. Izdevusi divus stāstu krājumus un vienu romānu. Par pirmo grāmatu Eņģeļu vakariņas (Angyalvacsora) saņēmusi jauno autoru balvu JAK-kendő (2014). Domuzīmē publicētais stāsts Egy virágkertészet ir no otrā stāstu krājuma Pēdējais zvērudārzs (Az utolsó állatkert, 2018). Ilkas daiļradi raksturo spilgti tēli un realitāte, kas savādos veidos sajaucas ar iedomu pasauli.
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 5
Kopš tēva bērēm bija pagājušas trīsarpus nedēļas, kad Zuzu (dabiski, tas nebija viņa īstais vārds; tikai es viņu saucu par Zuzu vai reizēm par Zuzuku, lai gan saprotu, kāpēc tā nevajadzēja darīt) atstāja mani ar bildi koka rāmītī. Viņš nevarēja zināt, jo arī es vēl nebiju droša, ka esmu stāvoklī. Sākumā, vīlusies un izmisusi, ar grūtībām tvēru gaisu, un pat pēc vairākiem mēnešiem sakarīgi runāt bija nopietns izaicinājums, maigi, gandrīz nemanāmi, bet neapturami viss tomēr virzījās uz labo pusi. Es bieži sevi analizēju, uzskaitīju pieļautās kļūdas un šaustīju sevi par tām, kuras, kā man nācās atzīt, padarīja mani visai nepiemērotu stabilām attiecībām, drīz es ne vien sapratu, bet pat sāku atbalstīt Zuzu skatpunktu. Un grūtniecības rezultātā piedzima manas begonijas, deviņi dvīņu pāri.
