***
Dzejniekiem
jāmirst jauniem
un smuki
skaitu
klāvs māris pēters juris…
maira…
nekā tur nav skaista
kaut visi skaisti
tik baisi
skaisti
nē
tikai vējš iegriezies
acīs
tikai tā asā gaisma
aizsitu muti
ar dienišķo gaisu
jūras
mellumā vientule čūska
maļ rūkdama
rūgti ek
jāvelk vismaz simts gadus
tik
nolīst noziedēt izkūpēt iekūņoties
starp četrdesmit un astoņdesmit
nekam nederīgs biogrāfijas gabals
vairs neesi smuki traks
vēl neesi viedi labs
tik
tabakas ražotājs brīdina ka
smēķētāji mirst jauni
es tātad joprojām
vējā dresējot šķiltavas
glābējā pavārtē vienmēr tumsa
filtra dūms ieduras
plaušā
ziedoju kūpinu kūņojos
tēvs nesauc augšā
tik
brāļi un māsas iekš tumsas
jautā
pēc vārda
Zinu
visas pieturas
šajā pilsētā
bet
pamostas tauriņi
un visi maršruti
vienā
bez apstājas
bezgalībā
