— Jāizgrābj vienreiz pelni no kamīna. Uz rudeni nāksies iekurt biežāk, — Verners it kā pie sevis noņurd, pārlaižot saimnieka skatienu pāri visam dzīvoklim. Stikla durvis starp telpām ļauj apjaust tā plašumu, lai kurā vietā mājinieks vai viesis atrastos.
— Ne jau šodien. Nokavēsi vēl kariņu, — Astra nav uzstājīga, drīzāk netieši atgādina, ka vīra ērmīgais hobijs atzīts par cienīgu esam, nu vismaz svarīgāks par pelnu sauju.
— Nekavējies arī pati. Pirms mani sašķaida lož-metēja zalve, jāaizved tevi līdz birojam. Atpakaļ gan jau tiksi ar sabiedrisko, — viņš šķiet enerģijas pārpilns, kā allaž pirms kārtējās vēsturiskās kaujas inscenējuma.
— Paķeršu tikai referātu mapi, — Astra iesteidzas darbistabā, pār plecu vēl piebilstot, — kad pabeigsi ar kamīnu, pie viena derētu arī Bomzim to Godmaņa uzparikti iztīrīt.
