Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 1
Agnese Rutkēviča raksta lugas, dzeju, stāstus, arī slejas kultūras laikrakstiem. Līdz šim izdotas divas dzejas grāmatas: Jaunā Vāgnera klusēšana (2012) un Vietām cilvēki (2020). Šobrīd strādā pie trešās dzejas grāmatas un lielapjoma lugas. Interesē arī vīnzinības un kulinārija.
In memoriam. Mārtiņam Braunam
Gaisma notiek.
Kā gaisma notiek?
Iededz sveci. Esi.
Gaisma notiek.
Kungs mūs samēro
un, neticis pie skaita,
iededz sveci un gaida.
Kā gaisma notiek.
Un Tu kaut kur esi.
(Lai runātu, es klusēju.)
Cik tumša Tava roka, Kungs,
kamēr Tu gaismu dedz,
kamēr
Saule
Pērkons
Daugava
//
Tik ilgi nebiju rakstījusi ar roku,
ka tas, ko esmu uzrakstījusi, izskatās draņķīgāk
nekā daktera recepte. Tas nav nekas labs.
Un nav jau arī smieklīgi.
Rokraksts izskatās pēc palu ūdens.
Pēc balta gulbja melnā kūdrā.
Esam pieraduši pie klikšķiem un paviršības,
un smadzenēs katru reizi
atmirst kāds svarīgs muskulis.
Seklumā nevar iemācīties peldēt.
Nekas nav tā saistīts kā galva ar rokām,
kā dzelme ar krastu.
Līdzīgi kā tad,
kad esam atraduši no pieskārieniem.
Nepieskaroties galvenais ir elpot.
Bet sirds ir jātrenē. Apledojam,
kļūstam par prombūtnēm, par ziemu.
Par ilgstošu snigšanu,
bet sirds.
