Ilustrācija — Baiba Tropa.
Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 1
Reiz tevi pazinu, bet Paradīzē,
Ja tiksimies, es garām paiešu, pat galvu nepagriezis.
(R. Braunings)
Visu ceļu mājup viņai bija sajūta, ka kaut kas nav kārtībā. Bija vēls, bet ne tik vēls, lai nepagūtu uz pēdējo vilcienu, un ceļš no stacijas tumšs — bet ko tad viņa būtu gaidījusi? Rudens bija gandrīz iegruvis ziemā — pēdējās lapas pulcējās ap ielu laternām kā naktssargi ap ogļu pannu, metot uz ietves neregulāru un mainīgu ēnu rakstus. Viņa, protams, bija piedzērusies, bet ne jau tur tā vaina. No ceļa remontdarbiem pie stacijas — tie bija vilkušies nedēļām ilgi un turpinājās vēl šorīt — nebija ne vēsts. Stūra veikals slēgts, tā logi aizslēģoti un mēmi. Jau pāri pusnaktij… Protams, tas bija slēgts. Viņa bija gluži vienkārši piedzērusies.
