par cilvēkiem un lielajiem kaķiem

===

divkājains sumatras tīģeris ar mēli pieskaras ausij un es
sadzirdu cilvēkmīlestības izlādes
dziļi viņa kažoka attālākajos svītrojuma nostūros kā manā rīta
lapā ar trotuāra bruģi rūtiņu vietā
pierakstiem kuri seko pēc pamošanās un līdzi vilkuši lokus visu
cauru bet viegli salāpāmu nakti
no pēdām izspraukušās zāles ķeramos tīklus metušu neko ēdamu
nenotvērušu iegrozāmies atpakaļ papīra gultā
no kuras tas nācis lai pie tās vienmēr atgrieztos no jauna vaktējot
tumsas neaizskaramos

violetā mēle ir āķīga
ieķeras manā karpas lūpā spēlē akordeonu vienlaicīgi vibrēdama
čuksta fonu
… nomierinies izmesta krastā līdz galam neizžūsi…
gruzdot kā pergamenta lidmašīna uz vienmuļas atziņas skrejceļa
strinkšķināsi starta līniju
meditēdama par vienu no manām neskaitāmajām svītrām
ēdīsi vēršus kā es šobrīd saulē izmērcētus stiebrus
bez sāta un tavas kājas (pie kājas) aiz salmu arhipelāga aizsperta
sālstrauka

Jaunākajā žurnālā

Atbraucis uz Rīgu, lai šī intervija varētu tapt klātienē, Rafaels Martins Kalvo atzīst: «Dzīve ārpus pilsētas ļauj man domāt brīvāk. Pilsētā vienmēr kaut kur jāsteidzas, bet laukos tādas steigas nav.»
Foto — Kristaps Kalns
  • Ievadsleja

Sveicināti, godājamie žurnāla lasītāji!

  • Proza

Zelta zars. IX Koku pielūgsme

Foto — Krišs Salmanis
  • Proza

Selga

Ilustrācija — Adriana Paula Kristapsone
  • Proza

Maranta

Neticamā katastrofa

  • Dzeja

Marija rāda uz karātavām

Reinis Pelle Karlsons (1993) ir dzejnieks. Publikācijas žurnālos Žoklis un Strāva, portālā Punctum u. c. Strādā pie pirmā krājuma.