Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 1
Savulaik pāris gadus mitu Iļģuciemā, universitātes fizmatu fakultātes studentu kojās Buļļu ielā, kas tolaik cēli tika dēvētas pirmās sievietes kosmonautes un tagadējās kvēlās rašistes Valentīnas Tereškovas vārdā. Kojas joprojām ir savā vietā, pārkristītas par LU dienesta viesnīcu, tāpat savā vietā ir šņabja bodīte Buļļu un Dagmāras ielas stūrī (mūsdienīgais apzīmējums «diennakts veikals» diez vai bodītes sūtību — aplaimot studentus un vietējos bomžus — ir mainījis) un pirmā tramvaja sliedes, pa kurām nu braukalē piektais tramvajs.
Reizēm, piemetoties nostalģijas lēkmei, ir gadījies aizbraukt līdz Iļģuciemam, paklejot pa apkaimi, izstaigāties pa Dzegužkalnu un pavērot, kas mainījies. Vispār jau nostalģijai īsti nav, kur pieķerties, jo Iļģuciemā vairāk nekā četrdesmit gadu laikā mainījies ir pilnīgi viss, pačibējusi pat šķietami mūžīgā koka alus būda Dagmāras ielā tieši pretī tramvaja pieturai, kurā tika aizvadīti daudzi aizraujoši vakari, risinot eksistenciālas sarunas ar krievu armijas praporščikiem, kas nez kāpēc Iļģuciemu apdzīvoja tikpat biezā slānī kā universitātes un politehniskā institūta studenti.
