Volodimira Vakulenko dienasgrāmatas fragments. Foto — Viktorija Ameļina.
Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 5
Volodimira Vakulenko dienasgrāmata ir 35 rūtiņpapīra bloknotā pierakstītas lappuses. Frāzes, kas nav salasāmas pilnīgi skaidri, iekļautas starp simboliem < un >. Kvadrātiekavas ir paša Volodimira Vakulenko. Pēc viņa vēlēšanās saglabātas viņa rakstības īpatnības. Nenozīmīgi īsinājumi tulkojumā norādīti ar (..)
Ziema tuvojās beigām. Tā vairs nebija sniega pilna, šur tur gandrīz izkusušas arī lielas kupenas.
Saulīte nesteidzās sasildīt zemi, lēni un pamazītēm savus tramīgos asnus izbāza tulpes. Neviens vairs tās nepiesedza, lai nenosalst, — pēc ēku sabombardēšanas pilsētā1 par puķēm nebija spēka domāt. Nelaime virzījās pa Ukrainu vairs ne pirmo dienu — uz priekšu virzījās karš. Ienaidniekam trūkst prāta un stratēģijas, tādēļ godīgā cīņā tas neiet. Ienaidnieks karo ar kvantitāti, sagrābj dzīvojamos kvartālus, lai piesegtos ar mierīgajiem iedzīvotājiem, lai gan sākumā okupantu lidmašīnas bombardēja ne tikai ēkas vien, bet arī torņus, kas uztvēra mobilos un interneta sakarus.
