Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 3
Vai četru autoru redzējumā nolasāms kāds vidējais aritmētiskais latviešu pusmūža vīrietis?
Vīriešu tēli mūsdienu latviešu vidējās un — nu jau jāsaka — arī senioru paaudzes rakstnieku darbos ir apceres vērta tēma. Jo pasaule mainās un tai līdzi arī vīrieši. Bet ko iesāk autori, kas savas paaudzes izpratnes robežās turas pie maskulīnā vīrieša redzējuma? Un ko mūsdienu latviešu literatūrā ar to vispār saprot?
Šim ne pārāk nopietnajam apskatam izvēlēti daži no Aivara Kļavja, Arvja Kolmaņa, Jāņa Lejiņa un Arno Jundzes pēdējo 10—15 gadu laikā iznākušajiem darbiem. Pirmo divu autoru unikālajām balsīm piemīt līdzīgs skatījums uz postpadomju Latvijas pelēkajām reālijām, it īpaši uz tās patizlajiem vīriešiem, otrie divi raksta dzīvespriecīgāk un dvēseles komfortu rod pat tad, kad sācies karš vai grāmatas varoņiem nākas zaudēt darbu.
