Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 6
Relācija nr. 1
debesu parādības šajās zemēs
ir pārsteidzošas un daudzveidīgas
vispirms minēšu daudzās košās varavīksnes
kas no agra pavasara līdz vēlam rudenim
met dubultas vai pat trīskāršas arkas
balstoties tāltālos pakalnos un tumšās birzēs
it kā kļaudamas debesu gaismas zeltainos kupolus
vēl īsā vasaras naktī
manīju
uguns pūķa lidojumu
kurš trauca debesīs no austrumiem uz rietumiem
šņācot un dzirksteļojot,
saskaņā ar vietējo ticējumiem
šis pūķis mirušo karavīru veidolā apciemo atraitnes
laikam steidzās
pie kādas
vēl
augustā ko vietējie sauc par «sirpja mēnesi» es redzēju
sausu liesmu gredzenu
kas mirgodams un klusi gaisdams
ieskāva četras debespuses
vēl pusdienlaikā
tālē redzēju mirdzošus ezerus
kas zuda tiklīdz tiem tuvojās (kaut ko līdzīgu skatīju berberu zemēs)
vēl īpaši stindzinošā rītā redzēju trīskāršu sauli
vēl — varavīksnes loku ap mēnesi
vēl — dienā iedams
debesīs manīju
kaut ko krustveidīgu skaļi lidojam
troksnis atgādināja
plīstošu drānu
un
novērojamais objekts it kā muka no skaņas
šī fenomena skaidrojumu atstāju gudrajo ziņā
vēl
pārlaižot nakti zem klajām debesīm
vēroju zvaigznes
kas aizšaudamās veidoja jaunas figūras
spilgtus virpuļus un vērpetes
lai gan to
es attiecinu uz zālītēm
ar ko vietējie piebāž savas īsās pīpes
