Foto — Gabriela Milberga-Zuza.
Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 5
Katerina Kalitko (Kатерина Kалитко, 1982) ir ukraiņu dzejniece, rakstniece un tulkotāja. Dzimusi un līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā 2022. gada 24. februārī dzīvojusi Vinnicā. Studējusi politoloģiju un žurnālistiku Kijivas Nacionālajā universitātē Mohilas akadēmija. Dzejas grāmatu Pasaules radīšanas rokasgrāmata (Посібник зі створення світу, 1999), Šīsdienas rītdiena (Сьогоднішнє завтрашнє, 2001), Asfalta portretējumi (Портретування асфальту, 2004), Dialogi ar Odiseju (Діалоги з Одіссєем, 2005), Vētru sezona (Сезон штормів, 2013), Moku kambaris. Vīna dārzs. Мāja (Катівня. Виноградник. Дім, 2014), Aka (Бунар, 2018), Neviens mūs šeit nepazīst, un mēs — nevienu (Ніхто нас тут не знає, і ми — нікого, 2019) un prozas darbu M.istērija (М.істерія, 2007) un Zudušo zeme jeb Mazās šausmīgās pasakas (Земля Загублених, або Маленькі страшні казки, 2017) autore. Saņēmusi vairākas nozīmīgas literatūras balvas, tajā skaitā Slovēnijas Vilenica Crystal (2016), Džozefa Konrada-Kožeņovska prēmiju, ko piešķir Poļu institūts Kijivā (2017), BBC prēmiju Gada grāmata (2017), LitAkcent (2014, 2018, 2019), UNESCO Literatūras pilsētas balvu (2019), Women in Arts, ko piešķir Ukraiņu institūts un UN Women (2019). Atsevišķi dzejnieces darbi atdzejoti angļu, vācu, poļu, armēņu, lietuviešu, slovēņu, serbu, bulgāru, itāļu valodā un ivritā. Katerina Kalitko tulko un popularizē mūsdienu Bosnijas un Hercegovinas literatūru, ir Ukrainas PEN kluba biedre.
