Žurnāla Domuzīme redakcijas vadītā sarunā to skaidro Juris Baldunčiks, valodnieks, Ventspils Augstskolas profesors; Agita Misāne, reliģiju pētniece un ideju vēsturniece; Sanita Upleja, žurnāliste, portāla La.lv galvenā redaktore; Egils Levits, jurists un politologs, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis; Jānis Pleps, jurists, LU docents, Jānis Šiliņš, vēsturnieks.
Kā mūsdienās izprotam jēdzienus «latviska Latvija», «latviska vide», «latviska domāšana»? Kāpēc pašos latviešos nereti pret tiem jūtama distance?
Cik nozīmīgi ir šodien runāt par latviskumu un latvietību?
Jānis Šiliņš. Manā izpratnē latviskums ir nacionālās identitātes sastāvdaļa. Pamatā latviskumu veido latviskā kultūra — dažādi kultūras kodi, simboli, vēstījumu kopums, estētiskie un arī ētiskie ideāli.
Egils Levits. Latvietība ir galvenokārt ar kultūru un pasaules uztveri saistītu īpašību un apstākļu kopums, kas raksturīgs tieši latviešiem. Tās galvenā, bet ne vienīgā izpausme ir latviešu valoda, kas veido specifisku informatīvo telpu un pasaules uztveri. Pie latvietības pieder arī tradīcijas, vēstures izpratne utt. Latviskums ir latvietības izpausme (konkrēta) cilvēka dzīvesveidā. Lielais vairums latviešu ir latviski, bet tas nenozīmē, ka ikviena latvieša dzīvesveidam ir jāuzrāda visi latviskuma elementi un ka tiem jāizpaužas vienādā mērā.
