Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 4
Tēvs
I
kamēr māte izņem vēstuli no somiņas
pa bruģēto ielu brauc čigāna pajūgs
starp akmeņiem nokrīt lipīgs kļavziedu čemurs
divgadīga bērna roka satver nikna suņa trauciņu
kamēr māte liek vēstuli pastkastē
sprogains puika apdzen pajūgu ar vecu divriteni
kļavzieds pieplok pie riepas un aplīp ar granti
bērnam tuvojas milzu saule un suņa siluets
II
šajā ainavā ir Kļavu iela
veca māja balti ceriņi pie sienas
kurpnieks dzīvoja tur maigas dabas
karsti mīlēja viņš jūtas savas
sen jau miris. mēs pie cita gājām
sieva viņam kārtīga un skopa
varbūt maldos. neredzēju kopā
viņus abus. tikai divreiz
bija lemts man viņu sastapt
galva pieliekta un pleci plati
zinu tikai vārdu. esmu viņa meita
Māte
I
mana manna ir debesmanna
mana mamma ir piena kanna
brētliņas marinādē
plātsmaizē iecepti vārdi
pārgatavojies upeņu krūms
mana mamma ir kūpošs nogurums
nenodzēšama gaisma spoži nomazgāta rūts
visas pogas un drošības adatas kas man trūkst
mana mamma ir narcišu dobe
uz drāniņas žūstošas ogas
