Ilustrācija – Normunds Ozols.
Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 3
Pirmo reizi viņš viņu ierauga kāpjam brāļa mašīnā. Viņš sēž aizmugurējā sēdeklī, un viņa iekāpj priekšā, aizverot aiz sevis durvis. Tad viņa viņu pamana. Viņa pastiepj kaklu, uzacis sarauktas, pagriežas atpakaļ un Deklanam prasa: kas tas?
Tas ir Aidans, Deklans atbild. Mans brālis.
Es nezināju, ka tev ir brālis, viņa izlīdzinoši saka.
Viņa atkal pagriežas kā samierinājusies ar neizbēgamību, ka būs ar viņu jārunā. Vecāks vai jaunāks, viņa jautā.
Es? Aidans atsaucas. Jaunāks.
Automašīnas salonā ir tumšs, un viņa samiedz acis, pirms secina: tā arī izskatās.
Tikai gadu jaunāks, Deklans paskaidro.
Sieviete ir novērsusies, lai nolaistu logu. Viņai nākas izmantot mazo sviru uz durvīm.
Tavi vecāki papūlējušies, viņa atzīmē. Cik tad ir vēl?
