Klases salidojums

  • Dārta Andersone, Domuzīme
  • 27.02.2025
  • Domuzīme

Šodien es uzvilku sarkanu kreklu. Drīzāk jau blūzi. Pusgarām piedurknēm, mazām, melnu audumu apvilktām podziņām. Sākumā biju domājusi atstāt atvērtu. Pirms iziešanas ilgi skatos spogulī. Aizpogājos.

Vispār es gribētu novilkt drēbes. Novilkt ādu un atlobīt uzblīdušo miesu, kas smacē pie vismazākās kustības. Salikt visu glītā kaudzītē uz krēsla pie gultas. Lai paliek vieni vienīgi kauli. Bez ādiņas. Atgulties burzītos palagos un sajust, kā elpā cilājas krūtis.

Šodien negribas nekur iet. Bet, ja piemājas veikala ailē starp gāzētajiem dzērieniem un higiēniskajām paketēm satiec attāli zināmu seju, kas smaida un apber ar samākslotām frāzēm, tad neatliek nekas cits, kā piekrist un iet.

Ak dievs, es tevi vispār neatpazinu!

Čau! (Vispār būtu foršāk, ja mēs sarunu varētu turpināt kādu citu reizi, nevis tagad, kad stāvu treniņbiksēs un ar sardelēm rokās.)

Jaunākajā žurnālā

Atbraucis uz Rīgu, lai šī intervija varētu tapt klātienē, Rafaels Martins Kalvo atzīst: «Dzīve ārpus pilsētas ļauj man domāt brīvāk. Pilsētā vienmēr kaut kur jāsteidzas, bet laukos tādas steigas nav.»
Foto — Kristaps Kalns
  • Ievadsleja

Sveicināti, godājamie žurnāla lasītāji!

  • Proza

Zelta zars. IX Koku pielūgsme

Foto — Krišs Salmanis
  • Proza

Selga

Ilustrācija — Adriana Paula Kristapsone
  • Proza

Maranta

Neticamā katastrofa

  • Dzeja

Marija rāda uz karātavām

Reinis Pelle Karlsons (1993) ir dzejnieks. Publikācijas žurnālos Žoklis un Strāva, portālā Punctum u. c. Strādā pie pirmā krājuma.