Ilustrācija — Elīna Skrapce.
Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 2
Šajā stāstā neviens pats vārds nav izdomāts, tāpēc neesmu pārliecināta, vai to var uzskatīt par daiļradi. Nezinu pat, vai reiz savā dzīvē rakstīšu daiļliteratūru, vai varbūt man līdz mūža galam lemts staigāt pa pasauli sekretāres referentes lomā, pierakstot nebeidzamu notikumu stenogrammu. Cerams, kāds reiz sapratīs, kāda tam ir jēga, un mums paskaidros. Jā, vispirmām kārtām es vēlētos saņemt paskaidrojumu.
Mans kolēģis, ukraiņu dzejnieks, mūziķis, karavīrs, brīvprātīgais un aktīvists Hļibs Babičs gāja bojā 2022. gada 28. jūlijā prettanku mīnas sprādzienā netālu no Izjumas Harkivas apgabalā. Tiktāl var izlasīt Vikipēdijā vai gūglē, ierakstot jautājumu «nāves apstākļi».
Man uz galda ir Hļiba grāmata, kuras nosaukums ir Dzejoļi un dziesmas, tajā ir veltījums: «Lai Dievs jūs sargā, viscaur! Spēku un laimi! Viss būs tā, kā jābūt!»
