Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 6
«Tātad
paņem irbi un iespiež starp kājām
iespiež pavisam cieši
tu protams varētu to iespiest arī skrūvspīlēs
tad tā vairs nemaz nevarētu pakustēties»
«Bet mēs cienīsim tradīciju»
«Tieši tā
pareizi
prātīgi
tu mani iepriecini»
«Jā iepriecinu»
«Tātad
ieliek starp kājām
un tad izstiepj tai kaklu
un tad atpleš knābi un paskatās iekšā
un tur no pašiem dziļumiem ir jāizlaužas spožai saulei
redzi
kā tā spīd»
«Jā
skaista
zeltaina
kā tā tur izlauzusies spīd
ļoti skaista»
«Jā
ne vien skaista
bet veselīga
un ja tā ir veselīga
tad var to ņemt
tad var to ņemt priekšā
tad var to ēst
bet vispirms paņem dzeli
un tad tai no abām pusēm izdur acis
vajag mazliet pavingrināties, tad tās nāk ārā diezgan viegli
re
te tās ir
divi brīnišķīgi acu āboli
tos tu ieliec atsevišķā bļodiņā»
«Šādā»
«Jā
tieši tādā
tur tu tās ieliec
un tad pēc tam mums būs brīnišķīgs desertiņš
acu krēms
ar pienācīgi uzputotu olbaltumu un daudz cukura
bet līdz desertam mēs vēl neesam tikuši
vispirms izrauj tai visas spalvas
plucina to kā visu
ko var plucināt
tas padodas ļoti viegli
spalvas var satvert pa kušķiem
tā
un tad rauj tās vienkārši ārā
un tad pieliek dīrāšanas nazi
šeit
tieši aiz knābja
un velk smuki gareniski līdz astei
un tad no jauna nomēra divu pirkstu platumu iegriež un atkal velk līdz galam
un tā visapkārt
ādas strēmeles var ļoti viegli atdalīt
pēc tam tās var ielikt salātos
īsta delikatese
nekāds speķis vai šķiņķis tām nestāv līdzās
tāda garšiņa ir šai irbes ādai
un tad paņem sirpjveida nazi
tagad skaties
cik skaisti rozā ir
gaļa
ņem sirpjveida nazi un izgriež šeit limfu
limfa ir irbes sirds
atgriežot ir jāuzmanās
griež atkal uzmanīgi vaļā ar dīrāšanas nazi un atdala šo vīnogulāju kalnu
vai tagad redzi skaistos vīnogulājus
vakara gaismā
tumši zaļās lapas
tumši brūnie stumbri
un zeme
tik sulīga
tik augļaina
un vīnogu ķekari
jā
šeit rodas vīns
kas plūst irbei caur dzīslām»
«Vīnogas dod vīnu»
«Tā
un tagad rauj laukā stumbrus
no pašas apakšas
pie pašas zemes
tā lai neaplūst neviena sakne
izrauj tos ar saknēm
un tagad griežam stumbru nedaudz virs šīs vietas
kur saknes plešas uz visām pusēm
nost
te var ņemt palīgā dīrāšanas nazi
un tad ņem čemurus ar saknēm un mīca un groza
mīca tos un groza
līdz no tiem izveidojas smukas bumbiņas
un tad bumbiņas liek malā un labi pieskata
bumbiņas pašas pārtaps par oliņām
un tad jau būs gādāts arī par pēcnācējiem
negribas jau
ka pirmā irbe
ko izķidājām
ir arī pēdējā
un pie visa tā tev ir labi jāsaspiež šeit
pie kājām
tam vajag spēku
tādai irbei ir spēks
bet tad kad viņi šķiļas no oliņām
tie mazie
tad labāk jau pašā sākumā mazliet iespied viņiem acis un paplūkā mazliet spalvas
lai viņi mana
kas viņiem reiz stāv priekšā
un tad vairs lai neākstās tā
kad laiks būs klāt»
«Jā
bet tagad nu gan man tas sāk šķist mazliet nežēlīgi
viņi taču tik tikko ir nākuši pasaulē
viņi taču tik tikko ir piedzimuši un ir vēl tik maziņi»
«Nežēlīgi
kas te ir nežēlīgi
es tev varu vēl daudz ko nežēlīgāku pastāstīt
tāpēc
neāksties tagad
turpinām
tagad paņem to
aiziet
iespied to šeit»
«Jā gan
te patiešām vajag spēku
ja tā šādi spirinās»
«Redzi
tev tas vēl ir jāiemācās
kā tādu irbi ilgāk noturēt
tā
tagad tai kārtīgi apgriež
beidzot
kaklu
apgriež tai kaklu
tad tā arī tik traki vairs nespirināsies»
«Tā»
«Jā
vienkārši apgriež
šņikt»
«Šņikt»
«Jā
tieši tā
un atlikušo gaļu pēc tam izņem ārā
kā izņem gaļu no visa
kam ir gaļa»
«Jā
labi»
