
1907. gadā izdotajā grāmatā Minjonas Mājsaimniecības un pavāru māksla līdzās melnbaltiem zīmējumiem ir arī krāsainas ilustrācijas, kas latviešu grāmatās tolaik bija retums. Apjomīgo darbu — 922 lpp. — nodrukāja Ernsta Plātesa apgāds.
Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 1
Sievietei bija jāspēj sava nama dzīvi vadīt kā precīzi funkcionējošu uzņēmumu
Nesasniedzamu ideālu uzdošanu par reālo dzīvi medijiem var pārmest vēl pirms Instagram darbības. Sociālo mediju tēlus rada ne tikai pareizs apgaismojums un kameras leņķis, bet arī precīzs kadrējums, kas iekļauj tikai daļu no apkārt esošā. Kad attēla burvība pagaist, nojaušam, ka aiz tā var būt cilvēki bez meikapa, noguruši, sastrīdējušies un izdeguši. Līdzīgi ir ar 19. gadsimta mājturības grāmatām. Ap 1000 lappušu biezie izdevumi lasītājām soli pa solim uzbūra perfektu māju no priekšnama līdz pieliekamajam, kuras uzturēšanai prasītos 36 stundas diennaktī un daudzu kalpotāju štats. 20. gadsimta sākumā izdotās Hermīnes Zālītes jeb Minjonas mājturības grāmatas rādīja gan ideālu mājsaimniecību, gan ideālu sievieti — ar asu prātu, stingru roku, māksliniecisku dvēseli un neizsmeļamām darbaspējām. Aiz kadra palika tas, ka sievietei, cenšoties realizēt mājturības grāmatā attēloto fantāziju, neizbēgama ir arī spriedze un vilšanās. Tomēr Zālīte apgalvojusi, ka tieši mājturība ir sievietes ceļš uz emancipāciju. Paradoksāli?