Ilustrācija — Kristaps Kalns.
Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 2
Elvis pamostas tur, kur parasti pamostas. Tukšā dzīvoklī. Pēc ģimenes izjukšanas viņš tajā mīt viens. Atkal ir sasodītas divas minūtes pāri četriem no rīta, kaut modinātājs uzlikts uz septiņiem trīsdesmit. Elvis tagad varētu ņemt cirvi un iet nogalināt augšējos kaimiņus. Viņi šajā laikā pošas uz darbu un ar skaļu blīkšķi saliek izvelkamo dīvāngultu. Ir tikai divi «bet». Elvim ir slinkums celties, un viņam nav cirvja. Kam gan Rīgas dzīvoklī tāds vajadzīgs?
Augšējo kaimiņu rīta pirdieni — tā Elvis tos klusībā dēvē — sākas apmēram pirms gada. Vispirms Elvis pa acu galam pamana, ka viņa kāpnēs ievācas jauni iemītnieki. Netīro liftu un krāvēju skaļo lādēšanos, trokšņus, gādājot uz jauno mītnes telpu mēbeles un citu sodību, laikam nevarētu pamanīt tikai tad, ja pārējie mājas iemītnieki būtu akli un kurli.
