Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 6
Māsa
Mēs sapņojām, ka mums būs tik daudz dzīves, mās.
Tajā nebija aukstu sēdekļu, gaidīšanas
aiz turniketa, bezmiega nakšu slimnīcas
gaitenī. Tajā nebija autobusu,
kuros mūs modina lukturīša stars.
Tajā nebija joda un čuru smakas.
Mēs skrējām no kalniņa taisni pie ūdens
un peldējām pa bezdibens virsmu, pirms vēl
paspējām padomāt.
Bēdas mēs nepratām izmantot,
staigājām apkārt mīlestībai, kā iet
apkārt priekšlaikus uzziedējušam kokam.
Mēs gribējām nodzīvot dzīvi bez miega, blīvu
kā Argentīnas krasta mūzika,
dzīvi viendabīgu kā dārga metāla lietnis,
bet kurss bija draņķīgs — iemainījām pret prieku.
Un tagad, kad esam ieslēgti
smacīgā naktī, — vai varēšu vismaz atvadīties no tevis, mās?
* * *
