Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 5
---
būtu jau skaisti
sēdēt jūras krastā
uz bezrūpīgiem peldētājiem skatīties
sacerēt pantus
dzīļu un haizivju šeit nav
smilšu pilis apdraud tikai garāmgājēju soļi
bērni raud tikai par pazaudētu spēļmantiņu
sen mīļotais atbrien pa smiltīm noskūpstīt manu saulē nobrūnējušo plecu
būtu jau skaisti
---
starp batāliju bezjēdzību tēta smadzenēs
un nenomazgājamiem zaudējumu traipiem mammas sirdī
piedzimu
kā samierināšanās solījums
kam aizmirsts pajautāt
vai vēlas samierināšanos
gribēju patiesību
piedzimušai melu laikmetā
nācās iztikt ar pusvārdiem
ar fotogrāfiju driskām un atmiņu pelniem
no tiem niekiem būvēju savas nezināmās cilts pagātni
aizbūvējos gandrīz līdz saulei
tad virs debesīm sāka riņķot bumbvedēji
atgriezos sava tēta murgos
kuros patiesības vairāk
nekā biju uzdrīkstējusies atzīt
