Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 6
Sagadījās te viendien brīvāks laiks, tāpēc aizgāju uz bibliotēku. Septiņus gadus nebiju bibliotēkā bijis, jo, tā sacīt, parādnieks, bet nu, lūk, nokārtoju lietas un aizgāju. Labāk nebūtu gājis, goda vārds. Tik labs garastāvoklis bija. Samaitāja, velni tādi. Zināms, pa septiņiem gadiem esmu piemirsis etiķeti.
Pagrūžu savu lietotāja kartīti reģistratūras tantei zem deguna un tūliņ tieku nopētīts kā garā vārgākais viņai zināmais cilvēks. «Un?» viņa izgrūž caur zobiem. Es, protams, uzreiz sarkans un apjucis. «Kur, lūdzu, to Šalamovu meklēt?» acis blisinādams, vārgi nokunkstu. Iestājas saspringuma pilns klusums, ko pāršķeļ Beirūtas sprādzienam līdzīgs kliedziens: «Te taču reģistratūra, ejiet, von, tur!» Pametusi ar galvu kādas ejas virzienā, tante vīstot noliecas pāri avīzei.
