Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 1
Kādos mītos Krievija balsta vēstījumus par «krieviskā elementa» klātbūtni Latvijas teritorijā kopš aizlaikiem? Un kāpēc tiem pretī mums jāliek savs vēstures stāsts?
Sarunā piedalās Daina Bleiere, vēstures doktore, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece, Juris Goldmanis, vēsturnieks, Latvijas Kultūras akadēmijas docents, Andris Levāns, vēstures doktors, LU asociētais profesors, Vēstures un filozofijas fakultātes Arheoloģijas nodaļas vadītājs, Gvido Straube, vēstures doktors, LU profesors, Latvijas vēstures institūta direktors, Ineta Ziemele, tiesību zinātniece, Rīgas Juridiskās augstskolas profesore, Ph.D. (Kembridža). Sarunu sagatavoja Rudīte Kalpiņa.
Krievijas propagandisti nereti stāsta, ka Latvijas teritorija senatnē bijusi krievu zeme un šeit dzīvojušas krievu kopienas. Kas jums par to sakāms?
Andris Levāns. Apgalvojums, ka Latvija un Igaunija ir krievu vēsturiskās zemes, ir tipisks padomju historiogrāfijas izdomas auglis. Šī ģeopolitiskā ideja savukārt sakņojas krievu vēsturnieka Nikolaja Karamzina daiļradē, kurš 18.—19. gadsimta mijā sacerēja Krievijas impērijas kā vienotas valsts vēstures stāstu: karu rezultātā šajā «valstī» iekļautās Baltijas teritorijas esot senas «krievu zemes», sākot no 11.—13. gadsimta. Kā arguments tika piesaukta Polockas un Pleskavas kņazu «vēsturiskā» ietekme Austrumbaltijas reģionā, kas esot paliekoši — reliģiski, politiski un kulturāli – transformējusi ne tikai Daugavas baseina etniskās kopienas.
