Edgars Dunsdorfs Latvijas Universitātes studentu virtuvē Rīgā. 1938. gads. Fotogrāfs nezināms. Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja krājums.
Ražīgākais Latvijas vēstures pētniecībā nenoliedzami ir Edgars Dunsdorfs
Kad pagājušā gadsimta 80. gadu beigās pēc bibliotēku specfondu atvēršanas lasīju Edgara Dunsdorfa (20.11.1904. Saldus—24.03.2002. Melburna, Austrālija; apglabāts Rīgā, Raiņa kapos) sarakstītos trīs apjomīgos Latvijas vēstures sējumus par laikmetu no 1500. līdz 1800. gadam, tad divas domas bija galvenās.
Pirmā: latviešiem ir vēsturnieks, kurš perfekti līdz sīkumiem pārzina noteiktas tēmas un prot tās saistoši izstāstīt. Otrā: cik šokējoši, ka ilgajos okupācijas gados par šī vīra milzīgo veikumu mums nebija lemts neko uzzināt!
Lasot arī vēl citus trimdā dzīvojošā zinātnieka nozīmīgus pētījumus, kas apkopoti 59 grāmatās un ap 600 publikācijās, izkristalizējās pārliecība, ka Edgars Dunsdorfs ir mūsu izcilākais vēsturnieks.
