* * *

Boriss Pasternaks

Boriss Pasternaks.

Boriss Pasternaks (Борис Пастернак, 1890—1960) — krievu dzejnieks, bez kura pagājušais gadsimts ne Krievijā, ne pasaulē nebūtu izticis. Atdzejotājs, kura balsī krievu valodā skan Šekspīrs, Gēte, Verlēns un daudzi citi. Dzejas milzis, kura balss savulaik ietekmējusi Osipu Mandelštamu, Marinu Cvetajevu un citus lielmeistarus. Autors, kurš, varas terorizēts, atteicies no Nobela prēmijas (1958). Latviešu valodā viņa darbi atdzejoti salīdzinoši maz. Einārs Pelšs piedāvā savu slavenā 1912. gada Pasternaka dzejoļa atdzejojumu. 1928. gadā autors tā tekstu nedaudz pārveidoja. Tolaik, kad tapa dzejoļa pirmā versija, februāris pēc vecā kalendāra ilga līdz mūslaiku marta vidus trauksmainajai robežai. Bet ne jau tikai pavasaros rakstām, vai ne?

Jaunākajā žurnālā

Atbraucis uz Rīgu, lai šī intervija varētu tapt klātienē, Rafaels Martins Kalvo atzīst: «Dzīve ārpus pilsētas ļauj man domāt brīvāk. Pilsētā vienmēr kaut kur jāsteidzas, bet laukos tādas steigas nav.»
Foto — Kristaps Kalns
  • Ievadsleja

Sveicināti, godājamie žurnāla lasītāji!

  • Proza

Zelta zars. IX Koku pielūgsme

Foto — Krišs Salmanis
  • Proza

Selga

Ilustrācija — Adriana Paula Kristapsone
  • Proza

Maranta

Neticamā katastrofa

  • Dzeja

Marija rāda uz karātavām

Reinis Pelle Karlsons (1993) ir dzejnieks. Publikācijas žurnālos Žoklis un Strāva, portālā Punctum u. c. Strādā pie pirmā krājuma.