Piejūras klimats

Apraudzīju tās Mākoņu brīvdienas pirms dažiem gadiem. Mājeles likās tīri labas, nezinu, par ko tām neminētām vietējām avīzēm vajadzējis apsukāties, bet tā jau preses brīvība. Tikai nobrīnījos – vasaras vidū vieta bija gandrīz pilnīgi tukša, tikai pie vienas mājas varēja samanīt minimālas dzīvības pazīmes. Prom braucot padomāju un vairs nebrīnījos – biznesa modelis no malas izskatījās vismaz apšaubāms, bet varbūt tagad kas mainījies.
Drupu māju dabā redzējis neesmu. Uz bildēm patika, nopriecājos, ka arhitektam izdevies atrast tādai pasūtītāju, bet, cik nu lasīts, māja pārdota (vai joprojām tiek pārdota – tad pavisam… hmmm….)

Baigākie malači!
Ja man būtu jāpērk šāds īpašums – es uzdotu jautājumu par jumtu. Tas slīpums izskatās baigi baigi mazais . Pat ja sniegs ir reti – tad tomēr – kā ir , vai nekrājas uz jumta.

Nesen ciemojāmies kādā vasaras mājā pie ezera. Katrs krūmiņš parušināt, dobes visas arī, zālājs kā konkursam sagatavots, bet pats pats trakākais – kad viss pilns ar ziediet – gar mājas priekšu vēl saliktas vāzes ar ziediem – un saimniece noskrējusies līka un stīva

Goda vārds – visvairāk apskaužu prasmi atpūsties un sakārtot dzīvi līdzsvarama starp darbu un atpūtu
Malači