“Ēnu spēļu” murgs

Vēsturiskajai patiesībai. Cik zināms 1. aknu transplantāciju Latvijā veica Dr. Vilmaņa vadībā. Gardovskis šinī gadījumā tik kā” kāzu ģenerālis”

http://www.euronews.com/2012/10/01/has-anyone-seen-my-child/
1 milljons nepilngadīgo pazūd katru gadu Eiroopas savienībā.Tas ir tikai loģiski ,ka daļa tiek izmantota orgānu iegūšanai.
Ir kaudze ar nelieliem un lieliem konfliktiem apkārt pasaulei..un domāt ,ka cilvēki no šiem karstajiem punktiem neiepērk orgānus kaut vai “Gadijuma ja kas” ir naivi.

Tīri cilvēciski saprotu gan dakteru vēlmi būt spožiem transplantologiem, nevis vienkāršiem ierindas ārstiem, gan arī pacientu bailes no nāves… Un tomēr – man liekas, ka ir vērts paskatīties arī no otras puses: vai personīgi es vēlētos dzīvot ar svešu sirdi, vai man būtu patīkami apzināties, ka, kad mans ķermenis pēc nāves tiks kremēts, lai ļautu dvēselei bez nožēlas un pieķeršanās tam iet savu ceļu, kāda tā daļa joprojām “klīdīs pa pasauli”. Pavisam konkrēts gadījums – stāsts par cilvēku, kuram transplantēta plauksta un kurš pēc kāda laika tomēr lūdzis to amputēt, jo tīri emocionāli nespējis ar to sadzīvot. Izņēmums varētu būt īpaši tuvi cilvēki, kuri arī bez transplantācijas ir “viena miesa un asinis”.

Lai arī cik sakārtota šķiet šī sistēma, visiem zināms ka par naudu visu var nopirkt. Veselība ir pats dārgākais, un ja kādam kam naudas gana nepieciešama steidzīga iepriekš minēto orgānu transplantācija, bez problēmām īsā laikā to visu par attiecigām summām konkretām personām ātri var noorganizēt.

Kā arī no donora var paņemt ne tik sirdi, nieri, vai aknas bet sākot ar ādas audiem un beidzot ar smadzeņu audiem. Mūsdienās izmantot māk visu.

Neēsmu zinātājs, bet kāds kas pārzin deep web bez problēmām, iespējams, sadabūtu jebkadu orgānu.

mums tāda sabiedrība- viss šizofrēniskais tuvs…

Manuprāt, publika ir jāizglīto. Un ir itin apsveicami, ka Apinis to dara.
Var jau, protams, sižeta saasinājuma dēļ iekļaut filmā kādu stulbību, bet ne visi ļaudis saprot, ka tā ir tikai stulbība un filmā iekļauta tikai tādēļ, lai piesaistītu skatītāju.
Es no kaut kādiem konkrētiem piemēriem varu minēt savulaik Holivudas ražojumos vērojamo diskešu tēmu- kurām dzinās pakaļ visi teroristi un specdienestu aģenti, itkā konkrētajā disketē ierakstītais būtu neatjaunojama unikāla vērtība. Sižeta saasinājumam tā var pieņemt, bet normālā gadījumā disketē ierakstītais ir tikai kopija no kaut kā, kas glabājas kaut kur. Un, kamēr šis “kaut kas” glabājas “kaut kur”- no tā var izgatavot neierobežotu skaitu diskešu ar to pašu nenovērtējami svarīgo informāciju. :)
Interesanti- cik liela daļa Holivudas produkcijas skatītāju aizdomājās par to, ka ļoti svarīgu slepenu informāciju neviens neglabās tikai un vienīgi vienā trauslā disketītē, kuru pārlaužot informācijas nolasīšana kļūtu itin apgrūtināta, bet, ja tā tiktu cauršauta- tad faktiski nenolasāma. :)

Katrā filmā, romānā, stāstā, lugā, operas libretā utt. ir kāds negatīvais varonis un šis varonis ir kādas konkrētas profesijas pārstāvis Apīņaprāt šī prakse būtu izskaužama ja ne pasaules (tur viņam nagi par īsiem), tad vismaz Latvijas praksē, vai kā? Vai varbūt tikai mediķi ir svētie babuīni, kuriem neviens nedrīkst ne pirkstu piedurt? Un kā ar ārstiem – noziedzniekiem, piemēram, Jozefu Mengeli, Aribertu Heimu, Haroldu šipmenu utt. utjpr., vai viņus, diespas, Apiņaprāt vispār nedrīkst pieminēt, lai negrautu mediķu prestižu, vai kā? Nekad neesmu uzskatījis Apini par diži saprātīgu cilvēku, bet šitais raksts ir taisni kā uzraksts uz autora pieres “Es esmu muļķis un lepojos ar savu muļķību”.

kas par slima suņa murgiem??? seriāls = pasaka, fantāzija. Nezinu, vai šim konkrētajam, bet parasti titros vienmēr ir uzraksts “visi notikumi un personas ir izdomāti, kā arī sakritība ar tiem ir nejaušība”. Bet Apiņa kungam tāds liels personisks aizvainojums sanācis, jebaķ jebaķ.

Pēteris Apinis
_________________
labāk jau būtu Marģeru Martinsonu nopublicējuši.
_

Jā, jā, un policistiem sen vajadzēja vienoties un iesūdzēt pasaules kino industriju par pērkamo policistu tēlošanu, jo tas grauj sabiedrības ticību!
Nākamie būtu politiķi, tad ražotāji utt.

Tātad ļaujiet man, lūdzu, izdarīt secinājumus. Šī raksta būtība pamatā ir viena – Apiņa kungs uzskata, ka latviešu tauta ir TIK stulba, ka nespēj atšķirt fantāziju no realitātes, un viens māksliniecisks darbs uzreiz samaitās cilvēku uzskatus par orgānu transplantāciju!
Es zināju, ka Apinis nekad nav izcēlies ar īpašu inteliģenci un viņa aprobežotība dažās jomās spīd cauri ļoti spilgti, bet nekad nebūtu iedomājies, ka viņs ir arī garīgi slims… Jo tā jau izskatās pēc paranojas!

murgaini ir tas, ka absolūti murgainu filmu vispār kāds skatās, bet vēl murgaināk, ka cenšas to analizēt un vēl atrast zemtekstus! Turklāt, kopumā visai izglītots cilvēks, ja tā var teikt…

Tātad ar likumu Latvija vispār ir jāaizliedz uzņemt kino, bet īpaši TV seriālus. Bet uzņemtos seriālus ir stingri jācenzē, jo pēc raksta spriežot, visāda brīvdomība cilvēkus var novest pie neatgriezeniskām sekām visā valstī. Turpmāk “Ēnu spēļu” sižeti ir jāsaskaņo ar cien. Apiņa k-gu, tāpat kā viss pārējais TV un radio repertuārs. Labi, ka valstī ir vismaz viens “pareizi” domājošs cilvēks, kurš neļauj TV seriāliem noiet no “pareizā ceļa”. Es tikai nesaprotu kāpēc cien. mediķis šo sižetu ir uztvēris tik dziļi personiski?

———
‘Nav dūmu bez uguns’ – gan jau apinīšu nevainīgumu tiesu izmeklēšanā noskaidros:

‘ Transplant recipient testifies in Kosovo organs case ‘

(..)
According to the indictment, the clinic carried out at least 30 illegal kidney removals and transplants, using donors from poor Eastern European and Central Asian countries, who were promised about 15,000 euros each.

http://www.eubusiness.com/news-eu/kosovo-switzerland.fti

“Rīgas 1. slimnīcā atrod ārstu (ginekologu (?), bet šajā slimnīcā strādā tikai viens vīrietis ginekologs, pār kuru tagad veļas aizdomu ēna)”
===
Tiešām? Varbūt aizdomu “veļas” pār lomas tēlotāju operdziedoni Aivaru Krancmani? Ko pīpējat, Apiņa kungs?
===
Var, protams, runāt par to, ka seriāls varētu nedaudz pastiprināt sabiedrībā pastāvošos mītus, kas saistīti ar orgānu transplantāciju, vai par to, ka scenārija autori ir uzcepuši kārtējās muļķības, kas pavisam neprecīzi attēlo faktisko darba vidi, bet šādas problēmas ir raksturīgas daudziem seriāliem un citām PASAKĀM. Tas ir kaitinoši (stulbums vispār ir kaitinošs), bet šāda reakcija arī pamatīgi ož pēc paranojas.

Šī jau nav vienīgā filma, kur tika izplatīti murgi att. uz orgānu transplantāciju, arī Holivudai tādas pietiek.
Dabiski, lai veiktu transplantāciju, nepieciešamas augstas tehnoloģijas un augsta līmeņa specialisti, bet, tikai, lai attiecīgo orgānu “iegūtu”, tik augsta kvalifikācija nav nepieciešama, galvenais, iespēja to ātri nogādāt vajadzīgā vietā.
No otras puses, tas, kā par orgānu donoriem bieži vien izmanto cilvēkus, kurus pēc tam nogalina, vai arī tiem samaksā, ir attiecīgi izcenojumi, tas ir fakts, tur Apinim nav taisnība, un tas ir bizness, runāja pat viena augsta ANO komisāre, šķiet, prokurore vai tiesnese, īsti neatceros, sakarā ar Balkānu kara noziegumiem, apsūdzot šinī noziegumā Kosovas albāņu līderi Hašimu Tači, ja nekļūdos, kurš tādā veidā izrīkojies ar sagūstītajiem serbiem.
Dabiski, politisku iemeslu dēļ tai ātri vien aizvēra muti, un viņa savu amatu zaudēja, jo nedrīkstēja mest ēnu uz “brīvības cīnītājiem”, kas patreiz Kosovā izveidojuši noziedzības perēkli un kriminālu anklāvu.
Cik tur taisnības, neņemos spriest, bet, it kā bijusi arī liecinieki, kas vēlāk vai nu pazuduši, vai atteikušies no savām liecībām. atrastas pat konkrētas vietas, kur tie orgāni tika ņemti, utt., tā ka tik rožaini, kā izskatās Apīnim, laikam nav.
Strādā tirgus likums – ja ir pieprasījums, būs arī piedāvājums.