Dzīvības ķēde

klau – un tad tā politiķu visatļautība un nesodāmība – nu nenormālība – tagad medijos arī sabiedriskajos var dzirdēt, ka Prāni no amata atbrīvoja, padzina, jo loginai savus sarkanās politikas cilvekus tur vajag amatā, reiram tiekot gatavots lok prezidenta amats, bet pulkam futbola – kāds tur amats. Normāli?

kas vēl nav notirgots? rūpnīcas, pensijas, meži, lauki, bērnu nākotne, veco vecumdienas ir notirgotas – nu kas vēl ir pārdošanā un iegūstams? ānu jā – nocirsto mežu vietā gāzīs miljoniem tonnu cementu un būs vējaparki – investoriem būs naudiņa ko pelnīt un tērēt …

man gandrīz žagas rauj, kad dzirdu pagalvojumu, ka vēja parkus vajag, lai būtu lētāka elektrība

nu ko darīt|? nezinu – visu svēto vārdā, nesakiet, ka vajag atrast sevi – savu īsto es un kaut ko tādu –
bet ko darīt – nezinu – nu vienkārši nezinu

Prātā šausmīga rupjība, bet jānorij. Tāpāt kā tas bezspēcības ārprāts. Es tiešām domāju, ka esam atpakaļ PSRS un pamatošu kāpēc.
Ir tā, ka piedalos sava drauga dārza apsaimniekošānā. Un redzu, cik nenormāli daudz problēmu šeit ir. Piemēram, saistošie noteikumi paredz, ka paši cilvēki nekur neko nedrīkst dedzināt. Tāpēc, ka nav vairs ugundzēsības mašīnas katrā pagastā un tāpēc, ka saistošie noteikumi paredz, ka nedrīkst dedzināt tā, ka dūmi traucē cilvēkiem.
Bet- tavu joku – izrādās, ka ja tu nevari izvairīties no tā, ka dūmi var traucēt cilvēkiem, tu nevari arī dedzināt neko un nevari nekur tos dedzināmos materiālus likt. Punkts. Roc zemē, vai naktī pa kluso izved un izmet – kur vari. Un tas nav viss – ja kāds tomēr iedrošinās kārtību pārkāpt, piemēram, dedzināt ar sēnīti bojātus augus, tad tiek likts vietējā avīzītē cietiem par biedinājumu un citiem par izklaidi, ka nav nekādi joki, vara jāklausa. Normāli?
Vēl – dabūju sutu no priekšniecības, ka neesmu beigusi kursus , kuri ir obligāti veicot manus darba pienākumus. Šos kursus RD apmaksā vienai daļai , kā mana amata cilvēkiem, bet vienai daļai tos neapmaksā – tie jāmaksā pašiem. Lūk, nevaru jau pusgada laikā šajos kursos dabūt šo bezmakas vietu, bet maksāt par to negribu, vēl jo vairāk tāpēc, ka kolēģi saka, ka tie ir bezjedzīgi saturiski. Es uzrakstīju kursa orgaizatoriem, ka man tāda problēma – absurda – kursi obligāti, bet uz tiem tikt nevaru. Nu kā soc. ziedu laikos – piezvanīja man kāda darbiniece un izrāja, lai neteiktu izlamāja mani kā mazu bērnu, ka es ceļoti paniku un radot problēmu,un viņi pašaizliedzīgi strādājot, bet vēl neesot labi utt. Normāli?
Nu par to, ka rīgas satiksme priekš manis ir konkrēts terorists jau esmu rakstījusi. Nesen man ievēra durvīs vispirms degunu, pēc tam somu. Bet tas nebija nekas. Tad priecīga par izglābšanos no ieciršānas durvīs apsēdos – sagadīšanās dēļ pie durvīm – manā acu priekšā nākošajā pieturā ietrieca durvīs un parāva gar zemi citu tantuku, ar visiem iepirkšanās maisiņiem un somiņu uz ritentiņiem. Cilvēki leca kājās, kliedza un skrēja palīdzēt – bet es sēdēju nespējot neko ne pateikt, pat ne domāt. Normāli? Un jo īpaši pie mūsu nespējas pierādīt notikušo un attiecīgi medikamentu dārdzības un haosa medicīnā. Stāstīju to darbā – man saka – o , mēs nezinājām, ka tā ir. Protams, ka buržuji sasodītie brauc ar mašīnām un nezin par visiem modrības uzturēšanas slazdiem, kuriem ir pakļauti nebagātie cilvēki. Normāli?
Apsaimniekotājs uzlicis piemaksu par apkuri 25 eur. Esot nepareizi noalsīts. Bet tad iznāk, ka man apkure vienā mēnesī bijusi kā Eģiptē – vismaz 25- 30 grādi. No kurienes tādi skaitļi , kas , kāpēc – apsaimniekotājs neatbild, kā saka – lec kaut no biksēm laukā ….
Medijos tagad rāda foto ar tiem, kuri zaudējuši aci krītot no skrejriteņiem, bet saeima nolēma tautas nodzeršanos un nonišanos atbalstīt ļaujot alkoholu tirgot DUS – os. Normāli?
Kad es brālim jautāju, vaio viņš no Zviedrijas negrib atpakaļ uz Latviju, viņš saka – nu vairs nē. Zviedrijā arī ir bardaks, īpaši medicīnas sistēma tāpat ir izaicinājumu mocīta, bet – viņš saka – tā dzīve tur ir miljons reižu sakārtotāka un civilizētāka kā te Latvijā.

Vakar skatījos to ltv1 Pa straumei Dvietē un radās tāda sirreāla sajūta, ka kautkur taču ir tā laimīgā zeme, kur visi ir smaidīgi, laimīgi un galvenais skaisti. Bet kur tas ir ? Ilzūziju kastē TV?
Nesen biju pie ārsta un pirms tam nolēmu apēst salātiņus vienā eštuvītē. Graužu savu porciju un pēkšņi sieviete no blakus galdiņa pieceļas un ģerbjas un man saka – labu apetīti. Gandrīz aizrijos. Noteikti , ka mans pārsteigums izskatījās smieklīgs, bet nu ikdienā jau no elementāras laipnības cieņas esmu atradusi ….

skumji un bēdīgi , ka tā, ka esam ne tikai skaistie un dziedošie un smaidīgie, bet arī tik maza , tik sadalīta , tik sadirsta un tik samocīta tauta . Ka vieni nemaz nespēj naudu saskaitīt, cik daudz tās ir, kamēr, daudziem citiem tā jāskaita vai varēs izdzīvot vai nē

Un tas nav normāli demokrātiskā valstī , tā nedrikstētu būt