žurnāls Domuzīme
- Ievadsleja
- 27.02.2025.
Sveicināti, godājamie žurnāla lasītāji!

- Ievadsleja
- 26.12.2024.
Redaktoru trialogs


- Analīze
- 26.12.2024.
Žurnāla 10 gadi skaitļos



- Ievadsleja
- 27.02.2025.
Sveicināti, godājamie žurnāla lasītāji!
Pārkāpis pirmās desmitgades slieksnim, žurnāls Domuzīme nāk pie lasītājiem jaunā veidolā un atjauninātā izkārtojumā. Domuzīme ir viens no nedaudzajiem kultūras medijiem, kas turpina drukātās periodikas daudzpusīgo tradīciju. Tai ir iespējas būt par pretstatu ātro ziņu spiedienam un tukšai vāvuļošanai, neizkoptai, nabadzīgai valodai un plakanam, brutālam cilvēka dzīves un pasaules redzējumam.


- Cilvēki
- 26.12.2024.
Domuzīmes publikāciju autori un līdzautori. 2015–2024
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 6


- Aktuāli
- 10.09.2024.
Žurnāla “Domuzīme” Dzejas balva `2024 piešķirta dzejniecei Andrai Manfeldei
Žurnāla Domuzīme Dzejas balvai `2024 par labāko latviešu oriģināldzejas krājumu, kas laists klajā no 2023. gada septembrim līdz šā gada augustam šogad tika izvirzīti četri krājumi: Vērdiņu Kārļa Lībiešu balādes (apgāds Neputns), Andras Manfeldes dilstošais medus mēness (apgāds Aminori), Roberta Vilsona Muļķu ķērājs (apgāds Neputns), Ērikas Bērziņas Ardievas bohēmai (izdevniecība Orbīta).

- Aktuāli
- 13.09.2023.
Žurnāla "Domuzīme" Dzejas balva 2023 piešķirta dzejniekam Martam Pujātam
Žurnāla Domuzīme Dzejas balva 2023 pasniegta dzejniekam Martam Pujātam par dzejas krājumu Dāma baltos džinsos (izdevējs – apgāds Neputns). Domuzīmes Dzejas balva ietver radošo stipendiju un rotu mākslinieces Unas Mikudas veidotu sudraba piespraudi “lappuse”, uz kuras attēlots asteres zieds, kā arī apzeltīts domuzīmes atveidojums; nākamā dzejas krājuma reklāmas iespējas Domuzīmē.

- Intervija
- 14.09.2022.
- Laura Dumbere
Valoda ir vara



- Aktuāli
- 17.02.2022.
Žurnāls "Domuzīme" izziņo savu TOP 6 — labākās 2021. gada latviešu prozas grāmatas

- Ievadsleja
- 29.12.2021.
Sveicam ar Domuzīmes 30. numuru!

- Personība
- 22.09.2021.
Mēs darām šodien

- Intervija
- 14.09.2022.
- Laura Dumbere
Valoda ir vara
Dzejas dienu un latviešu dzejas mēnesī ir īstais brīdis tikties ar rakstnieci un literārā žurnāla Domuzīme galveno redaktori Rudīti Kalpiņu, lai runātu par latviešu valodas un literatūras nozīmi šajā vēsturisko pārmaiņu laikā

- Aktuāli
- 09.09.2022.
Žurnāla "Domuzīme" Dzejas balva piešķirta dzejniecei Elīnai Bākulei-Veirai
Jau otro gadu Dzejas dienu laikā žurnāls Domuzīme Ojāra Vācieša muzejā pasniedza savu Dzejas balvu. Šogad to ieguva izdevniecībā Orbīta izdotais Elīnas Bākules-Veiras krājums Tas ods meklē mani kopš 1981. gada.

- Aktuāli
- 15.06.2022.
Žurnāla “Domuzīme” arhivētie numuri turpmāk būs lasāmi vortālā “Literatura.lv”
Vortālā Literatura.lv sadaļā “Lasītava” brīvpieejā atrodams literatūras, publicistikas un vēstures žurnāls “Domuzīme”. Pašlaik interesenti digitāli (PDF formātā) var lasīt 32 žurnāla numurus, sākot no paša pirmā 2015. gadā. Arhīvs tiks pakāpeniski papildināts, ievērojot viena kalendārā gada atstarpi ar jaunāko klajā laisto numuru. Žurnālu dotē Valsts kultūrkapitāla fonds.

- Aktuāli
- 17.02.2022.
Žurnāls "Domuzīme" izziņo savu TOP 6 — labākās 2021. gada latviešu prozas grāmatas
Lai izceltu nozīmīgākos 2021. gada literāros sasniegumus Latvijā, literatūras, publicistikas un vēstures žurnāls Domuzīme pirmo reizi izveidojis savu sešu labāko latviešu prozas darbu izlasi. Suminām grāmatu autorus un lasītājiem piedāvājam orientierus latviešu jaunākās prozas grāmatu izvēlē. Līdzās šiem darbiem pērn iznākuši vēl vairāki ievērības cienīgi romāni un stāstu krājumi.

- Ievadsleja
- 29.12.2021.
Sveicam ar Domuzīmes 30. numuru!
Tāda ir žurnāla Domuzīme līdzšinējās darbības bilance, kura veidojusies sadarbībā ar autoriem. Žurnāls šajā laikā ir ieguvis ieinteresētus lasītājus un noteiktu vietu kultūras mediju lokā. Šogad iedibināta Domuzīmes Dzejas balva. Žurnāla darbam neaizstājams ir un paliek Valsts kultūrkapitāla fonda atbalsts.

- Personība
- 22.09.2021.
Mēs darām šodien
Kristians Brekte (40) ir multimākslinieks un pētnieks. Viņš neatzīst rāmjus, jo tie garlaiko un neļauj iet tālāk. Savos darbos viņš tiecas savienot pagātni un tagadni, redzamo un dzirdamo, pārbīdīt robežas, bet ne provocēt
