virspeļņas nodoklis
- Viedoklis
- 10.02.2025.
Kā finansēt aizsardzību?
- Analīze
- 11.12.2024.
- Pauls Raudseps
Izdevīga kombinācija
- Eksperta viedoklis
- 03.11.2024.
Finanšu neprasme Latvijā
- Komentārs
- 18.09.2024.
- Pauls Raudseps
Viena procenta patoss
- Radars
- 11.09.2024.
Radars Latvijā
- Aktuāli
- 04.08.2024.
- Pauls Raudseps
Kā sasildīties ledusskapī
- Viedoklis
- 10.02.2025.
Kā finansēt aizsardzību?
Viens no šī brīža galvenajiem valdības jautājumiem ir tas pats, kas aktuāls mūsu partneriem tepat kaimiņos un arī plašāk Eiropas Savienībā. Mēs, Progresīvie, to apsvērām pērn un apsveram arī patlaban, jo skaidri apzināmies, ka nespēja rast atbildi uz šo jautājumu var būt jebkuras koalīcijas un valdības beigu sākums. Šis jautājums ir – kā finansēt aizsardzību?
- Analīze
- 11.12.2024.
- Pauls Raudseps
Izdevīga kombinācija
2025. gada budžets sola vairāk naudas gan aizsardzībai, gan iedzīvotājiem
- Eksperta viedoklis
- 03.11.2024.
Finanšu neprasme Latvijā
Slikta finanšu pratība var atklāties dažādos veidos. Ielūkosimies četros notikumos no nesenās vēstures, lai varētu izdarīt secinājumus nākotnei
- Komentārs
- 18.09.2024.
- Pauls Raudseps
Viena procenta patoss
Pensiju 1. līmenis ir atkarīgs no tautsaimniecības, 2. līmenis no banku prasmes
- Radars
- 11.09.2024.
Radars Latvijā
Sestdien Latvijā ielidoja Shahed tipa Krievijas drons, kas bija aprīkots ar sprāgstvielām. Tas nokrita Gaigalavas pagastā, kur sprāgstvielas deaktivizētas. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) teica, ka šis bijis ļoti nopietns incidents, tāpēc Latvija izteikusi protestu Krievijai. Savukārt agresorvalsts vēstniecība noliegusi, ka drons pieder Krievijai. Nacionālā drošības padome vienojās pilnveidot nepieciešamās procedūras, lai īstenotu efektīvāku pretdarbību bezpilota lidaparātu radītajiem drošības apdraudējumiem. Valdības vadītāja Evika Siliņa (JV) otrdien atzina, ka mūsu spējas identificēt Latvijas teritorijā ielidojušus dronus ir ierobežotas.
- Aktuāli
- 04.08.2024.
- Pauls Raudseps
Kā sasildīties ledusskapī
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) iezīmē prioritātes 2025. gada budžetam un stingru rāmi, kurā tam būs jāiekļaujas
- Viedoklis
- 14.06.2024.
Ekonomikai ar naudu nepietiek
- Viedoklis
- 14.06.2023.
Lietuvas lēmums par virspeļņas nodokli bankām mazinās kreditēšanu un budžeta ieņēmumus
- Viedoklis
- 14.06.2024.
Ekonomikai ar naudu nepietiek
Lai uzceptu pankūkas, vajag pienu, olas un miltus, turklāt noteiktās proporcijās. Palielinot tikai piena vai olu, vai miltu apjomu, ir iespējams uzcept vairāk pankūku. Taču diez vai tādā gadījumā pieaugs to ēdāju gūtā labsajūta, jo kvalitāte būs pasliktinājusies – pankūkas būs par mīkstu vai cietu, biezu vai plānu. Šī elementārā patiesība tiek aizmirsta, runājot par banku darbību un reālās jeb nefinanšu ekonomikas nodrošinājumu ar naudu kopumā.
- Viedoklis
- 21.07.2023.
Nodokļu eksperiments, kas var noslāpēt investīcijas un biznesa aktivitāti
Esošās valdības deklarācijā ir virkne vērtīgu apņemšanos ekonomikas un finanšu politikas jomā. Viena no deklarācijas apakšnodaļām saucas “Labākā biznesa vide Baltijas valstīs”, investīciju piesaistei valdība apņēmusies veikt “biznesa vides uzlabojumus, kas piesaistīs eksportējošos uzņēmumus.” Nodokļu politikas jomā solīts nodrošināt “paredzamu nodokļu politiku”, bet finanšu tirgū īstenot tādu politiku, kas “veicina finanšu sektora konkurētspēju un digitālu attīstību, atbalstot tautsaimniecības izaugsmi”. Šīs visas ir vitāli nepieciešamas lietas Latvijas konkurētspējas paaugstināšanai un tā izrietošam dzīves līmeņa kāpumam iedzīvotājiem. Atsevišķu politiķu ideja par īpaša nodokļa uzlikšanu vienai – finanšu – nozarei būtu solis tieši pretējā virzienā ikvienā no augstāk minētajiem valdības deklarācijas punktiem. Tas pasliktinātu jau tā vājo biznesa vidi, aizbiedētu investorus un mazinātu tautsaimniecības izaugsmi.
- Viedoklis
- 14.06.2023.
Lietuvas lēmums par virspeļņas nodokli bankām mazinās kreditēšanu un budžeta ieņēmumus
Lietuva pēdējos gados daudzos jautājumos ir bijis paraugs Latvijai – no mērķtiecīgas savu pilsētu attīstības un tālredzīgiem lēmumiem enerģētikas sfērā līdz digitālo iespēju izmantošanai valsts pārvaldē un citās jomās. Mūsu kaimiņi ir mūs apsteiguši, ko apliecina cilvēku dzīves līmeni atspoguļojoši rādītāji un ekonomikas izaugsme. Tomēr ir brīži, kad varam vērot kaimiņvalstī notiekošo, skaidri saprotot, ka tā darīt nevajag. Lietuva nupat ir raidījusi “šāvienu” savas ekonomikas “kājā”, pieņemot tā saucamo virspeļņas nodokli jeb solidaritātes maksājumu bankām. Tas var samazināt kreditēšanas intensitāti un negatīvi ietekmēt ekonomikas izaugsmi, kā arī vājināt banku gatavību nākamajām krīzēm, secina Eiropas Centrālā banka (ECB).
