tekstilizstrādājumi
- Veiksme
- 25.09.2024.
- Alise Zita Zeidaka
Kalpot sievietei
- Labsajūta
- 10.04.2024.
Ko darīt ar šo bagātību?
- Pusdienās
- 20.03.2024.
- Marija Leskavniece
Vairs galīgi nav modē
- Viedoklis
- 22.02.2024.
Nodoklis tekstilam no 1.jūlija. Kas par to jāzina tekstila importētājiem un pārdevējiem?
- 1 no 2 miljoniem
- 27.03.2025.
Līva Kaprāle, akmens laikmeta tekstila pētniece
Līva ir tekstilmāksliniece, kas aizraujas ar eksperimentālo arheoloģiju un pēta sava aroda pirmsākumus akmens laikmetā, aizvēsturē, no kuras līdz mūsdienām saglabājies ārkārtīgi maz liecību. Aprīlī nemateriālā kultūras mantojuma tālāknodošanas pasākumā Satiec savu meistaru! Lucavsalā viņa vadīs meistardarbnīcu Neolīta pinumu meistarklase, izmantojot dažādas augu šķiedras.
- Veiksme
- 25.09.2024.
- Alise Zita Zeidaka
Kalpot sievietei
Pirms desmit gadiem Ingrīda Arāja ar meitu Gopiku Kalēju radīja zīmolu Pixie Won’t Play, kura mērķis ir atvieglot sievietes ikdienu, gādājot, lai vienmēr būtu, ko vilkt. Toreiz par kapsulas garderobi bija dzirdējis retais
- Viedoklis
- 12.04.2024.
Cik maksāsim par apģērbu, apaviem un mājas tekstilu pēc 1.jūlija?
No šā gada 1. jūlija Latvijā stāsies spēkā grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, paredzot dabas resursu nodokli (DRN) 0,50 eiro apmērā par vienu kilogramu tirgū laisto tekstilizstrādājumu - apģērbiem, apaviem un mājas tekstilam. Atbildīgie šajā gadījumā ir tekstila ražotāji un tirgotāji Latvijā. Tādejādi tiks īstenots ražotāju atbildības princips - piesārņotājs maksā.
- Labsajūta
- 10.04.2024.
Ko darīt ar šo bagātību?
Kopā ar VFS Films studijas videosērijas Mēs darām tā varoņiem meklējam veidus, kā visi kopā varam dzīvot videi draudzīgāk. Sērija top ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu
- Pusdienās
- 20.03.2024.
- Marija Leskavniece
Vairs galīgi nav modē
Igauņu dizainere Rēta Ausa uzskata, ka atbildība par modes industrijas radīto piesārņojumu jāuzņemas ražotājiem. Viņa izveidojusi biznesa modeli, kurā tekstila atkritumi kļūst par vērtīgu izejmateriālu
- Viedoklis
- 22.02.2024.
Nodoklis tekstilam no 1.jūlija. Kas par to jāzina tekstila importētājiem un pārdevējiem?
Latvijā dabas resursu nodokli (DRN) no šā gada 1. jūlija attiecinās arī tekstilizstrādājumiem. DRN piemēros uzņēmumiem, kas pārdod importētus vai ražotus tekstilizstrādājumus. Tas nozīmē, ka šiem uzņēmumiem turpmāk būs jāuzņemas atbildība par ievesto produkciju, bet valstij un apsaimniekotājiem – jānodrošina infrastruktūra un skaidra sistēma, lai veicinātu turpmāku tekstila nenonākšanu kopējos atkritumos, jo DRN mērķis ir veicināt resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu.
- Veiksme
- 10.01.2024.
Lietus māsas darina mēteļus
- Veiksme
- 24.05.2023.
- Ilze Šķietniece
Svētki visu gadu
- Bizness pasaulē
- 19.12.2022.
Lēnā mode
- Intervija
- 14.12.2022.
Vēsture raugās modes spogulī
- Veiksme
- 10.01.2024.
Lietus māsas darina mēteļus
Pirms pieciem gadiem trīs māsas, kuru hobijs bija šūšana, nolēma izmēģināt veiksmi, tirdziņos pārdodot pašu radītus lietusmēteļus. Atšķirīgās izglītības ļāva izveidot sapņu komandu biznesam, kas pamazām iekaro pasauli
- Viedoklis
- 12.06.2023.
Kas gaidāms tekstila apsaimniekošanā Latvijā?
Tekstila ražošanas industrija ir viena no pasaulē lielākajiem atkritumu radītājiem. Pašreizējās aplēses liecina, ka pasaules poligonos ik gadu nonāk aptuveni 92 miljoni tonnu tekstilizstrādājumu, bet Latvijā ik gadu nešķirotajos atkritumos nonāk aptuveni 26,7 tūkstoši tonnu tekstila izstrādājumu. Kāda varētu būt tekstila atkritumu apsaimniekošanas nākotne?
- Veiksme
- 24.05.2023.
- Ilze Šķietniece
Svētki visu gadu
Atgriezusies Latvijā, Andra Oto turpināja Īrijā sākto biznesu un izveidoja augošu uzņēmumu. Tā produkcija eksportēta nu jau uz 30 pasaules valstīm
- Viedoklis
- 26.04.2023.
Visilgtspējīgākais apģērbs jau ir mūsu skapjos
Ilgtspēja ir ļoti plašs temats. Modes industrijā galvenokārt jāizceļ divi ilgtspējas aspekti – siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums un aprites principi. Lai gan tie ir kopīgi daudzās jomās, apģērbu ražotājiem un tirgotājiem ir lielāka ietekme nekā citu nozaru uzņēmējiem: apģērbu pērk ļoti liela sabiedrības daļa, turklāt to dara bieži, tāpēc arī saražotais apjoms ir milzīgs, patērētie resursi – iespaidīgi un tekstilatkritumu apjoms – nomācošs. Tomēr, gudri saimniekojot, apģērbu ražotāji un tirgotāji var ne tikai samazināt savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu, bet arī veicināt mūsdienīgu domāšanu, ievērojami uzlabojot situāciju.
- Intervija
- 14.12.2022.
Vēsture raugās modes spogulī
Initas Saulītes-Zanderes veidotā grāmata Elegantā Rīga apstrīd teicienu «neskati vīru no cepures», jo tajā cilvēki, valsts un laiks atklājas tieši stāstos par un ap apģērbu
