pieminekļi
- Pusdienās
- 26.02.2025.
- Māra Miķelsone
«Nestaigāju pa rozā mākoņiem»
- Radars
- 23.10.2024.
Radars Latvijā
- Viedoklis
- 23.10.2024.
Vai Ventspils ilgojas pēc padomju laikiem?
- Viedoklis
- 09.10.2024.
Fabriciusiāde*
- Pusdienās
- 26.02.2025.
- Māra Miķelsone
«Nestaigāju pa rozā mākoņiem»
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes jaunā vadītāja Ināra Bula sola, ka viņai būs mugurkauls vēsturiskā mantojuma saglabāšanai, taču jābūt arī attīstībai
- Radars
- 23.10.2024.
Radars Latvijā
Rīgas dome atbalstīja Krievijas karavadoņa Barklaja de Tolli pieminekļa demontāžu un pārvietošanu. Nolemts demontēt arī rakstnieku Andreja Upīša (attēlā) un Sudrabu Edžus pieminekļus. De Tolli pieminekli atdos tā dāvinātājam uzņēmējam Gombergam, Sudrabu Edžus monumentu pārvietos uz rakstnieka atdusas vietu Raiņa kapos, bet Andreja Upīša pieminekli iecerēts pārzāģēt uz pusēm un pēc tam atkal uzstādīt pilsētvidē, pastāstīja idejas autors tēlnieks un Rīgas domes deputāts Ivars Drulle (Par).
- Viedoklis
- 23.10.2024.
Vai Ventspils ilgojas pēc padomju laikiem?
Pagājušonedēļ 15. oktobrī - 966 dienas pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā un 782 dienas pēc okupekļa krišanas Rīgā, Ventspils pilsētas domes sēde kļuva par piemēru tam, kā Latvijas vēsturiskās atmiņas pārveidošanas procesā tiek ignorēti ne tikai sabiedrības aicinājumi, bet arī Latvijas valstī spēkā esošie likumi. Partija Latvijai un Ventspilij, kas pašlaik vada domi, nolēma neatbalstīt Ventspils pilsētas domes deputāta Aivja Landmaņa priekšlikumu iekļaut sēdes darba kārtībā lēmumprojektu par Jāņa Fabriciusa pieminekļa novākšanu. Šis solis ne tikai saglabā pieminekli cilvēkam, kurš cīnījās pret Latvijas neatkarību, bet arī liek uzdot nopietnus jautājumus par to, kāda ir šīs partijas patiesā nostāja attiecībā uz Latvijas vēsturisko atmiņu un valsts suverenitāti.
- Viedoklis
- 09.10.2024.
Fabriciusiāde*
Pēdējo nedēļu diskusija, kura raisījusies pēc Publiskās atmiņas centra šāgada 25. septembra aicinājuma Ventspils domei beidzot līdz Lāčplēša dienai demontēt Krievijas cīnītāja pret Latvijas Republikas neatkarību mūsu Brīvības cīņās Jāņa Fabriciusa (1877–1929) pieminekli, varētu beigties ar juridisku konstatējumu, ka pašvaldībai saistoši Dr. iur. Jāņa Plepa vadībā veidotie Augstākās tiesas secinājumi lietā Nr. 680015023, ka likumdevējs jau tiesībpolitiski izšķīries par «tiesību normā precīzi definētiem kritērijiem, kuriem iestājoties, publiskajā telpā esoši pieminekļi būtu demontējami[i]» un pašvaldībai, ja izpildās Demontāžas likuma 3. pantā iekļautie kritēriji, politiskās izšķiršanās jeb politiska lēmuma tiesību nav, bet vienkārši jāpilda likums un jājauc nost.
- Viedoklis
- 17.09.2024.
Satversmes tēvi un Krievijas kara ministra piemineklis
Jau pēc Rīgas domes pieminekļu padomes sēdes šā gada 23.augusta daļā sabiedrības valdīja sašutums par padomes rīcību, nesniedzot atzinumu par 2002. gadā uzliktās Krievijas kara ministra statujas demontāžu. 12.septembrī šā objekta savlaicīga nenojaukšana ir rezultējusies ar pieminekļa apliešanu ar sarkanu krāsu. Publiskās atmiņas centrs uzskata par pareizu skaidrot notikušo un piedāvā savu viedokli par domes institūcijas rīcību. Centrs ir privāto tiesību juridiskā persona, kas nesaņem dotācijas no valsts budžeta.
- Viedoklis
- 28.03.2024.
Pārmaiņas Rīgas ielu nosaukumos - Latvijas nacionālās identitātes stiprināšana
- Viedoklis
- 02.09.2022.
Pieminekļu gāzēji
- Viedoklis
- 17.08.2022.
Kāda vērtība pieminekļiem?
- Veiksme
- 20.03.2019.
Nemirstošs bizness
- Viedoklis
- 28.03.2024.
Pārmaiņas Rīgas ielu nosaukumos - Latvijas nacionālās identitātes stiprināšana
Kopš kara sākuma Ukrainā, Rīgas iedzīvotāji aktīvāk izsaka savu viedokli un priekšlikumus par valsts aizsardzību un nacionālo suverenitāti, atspoguļojot arī bažas par starptautisko situāciju, par padomju mantojuma paliekām u.c. jautājumiem. Šīs tendences liecina par sabiedrības pieaugošo apziņu saistībā ar ģeopolitiskajām realitātēm un nepieciešamību stiprināt valsts nacionālo identitāti.
- Viedoklis
- 02.09.2022.
Pieminekļu gāzēji
Piemineklis Uzvaras parkā ir nogāzts. Vairs nav ne skulptūras, ne staba. Arī ūdens no baseina izsūknēts. Simboliskā datumā – 23. augustā – sākās demontēšanas darbi, bet vēl simboliskākā datumā pirms tam tika parakstīts līgums ar būvnieku par pieminekļa demontēšanu. Bija sa
- Viedoklis
- 17.08.2022.
Kāda vērtība pieminekļiem?
Latviju pāršalc vējš, kurš aizpūš visādus pieminekļus. Lai gan likums "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" samērā precīzi apraksta, uz kuriem no pieminekļiem tas attiecas un kas ar tiem ir darāms, tomēr ir izplatījušās dažādas versijas, kurās ir šis vai tas piefantazēts.
- Viedoklis
- 22.07.2022.
Teroristu Krievija pret Ukrainu un civilizēto pasauli
Teroristu Krievija pret Ukrainu un civilizēto pasauli izmanto visas zināmās agresīvā kara formas, kurās svarīga loma ir “pieminekļiem” un “monumentiem”.
- Viedoklis
- 06.07.2022.
Vai Rīgā jāatstāj pieminekļi lielkrievu šovinistiem?
Dižais Apgaismības laikmeta rakstnieks, franču filozofs un satīriķis Voltērs reiz teica, ka vēsture ir pētījums par visiem pasaules noziegumiem. Ikviens pētījums paredz laiku pa laikam atgriezties pie šķietami zināmām lietām un paraudzīties uz tām no šodienas skatupunkta.
- Veiksme
- 20.03.2019.
Nemirstošs bizness
Valpor ir lielākais granīta apstrādātājs un vairumtirgotājs Vidzemē, pirms pāris gadiem sāka eksportu uz Igauniju. Vasarās uzņēmums pelna ar kapakmeņiem, bet šopavasar rekonstruē detaļas Cesvaines pilij
