pieminekļa nojaukšana
- Viedoklis
- 19.02.2025.
Četri asiņaini Krievijas kara varas tēli
- Radars
- 06.11.2024.
Radars Latvijā
- Intervija
- 27.12.2023.
Uz stabiliem pamatiem
- Analīze
- 08.11.2023.
- Baiba Litvina
«Liekam jaunu bildi iekšā»
- Tēma
- 26.04.2023.
Nesauciet par pribaltiku
- Viedoklis
- 19.02.2025.
Četri asiņaini Krievijas kara varas tēli
LTV raidījumā Kultūršoks izskanēja, ka Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība «lūdz sabiedrību apstāties»[1] komunistiskā totalitārā okupācijas režīma slavināšanas objektu aizvākšanā no publiskās ārtelpas. Ievērojot, ka pārraidē izskanēja Publiskās atmiņas centra vārds, uzskatām par pienākumu skaidrot, par ko ir runa. Jāatgādina lietu secība.
- Radars
- 06.11.2024.
Radars Latvijā
Lai arī Saeimas opozīcija pagājušajā nedēļā mēģināja izjaukt balsojumu par 2025. gada budžeta likumprojektu 1. lasījumā, 52 deputāti to konceptuāli atbalstīja. Galīgais lasījums būs 4. decembrī.
- Viedoklis
- 17.09.2024.
Satversmes tēvi un Krievijas kara ministra piemineklis
Jau pēc Rīgas domes pieminekļu padomes sēdes šā gada 23.augusta daļā sabiedrības valdīja sašutums par padomes rīcību, nesniedzot atzinumu par 2002. gadā uzliktās Krievijas kara ministra statujas demontāžu. 12.septembrī šā objekta savlaicīga nenojaukšana ir rezultējusies ar pieminekļa apliešanu ar sarkanu krāsu. Publiskās atmiņas centrs uzskata par pareizu skaidrot notikušo un piedāvā savu viedokli par domes institūcijas rīcību. Centrs ir privāto tiesību juridiskā persona, kas nesaņem dotācijas no valsts budžeta.
- Analīze
- 08.11.2023.
- Baiba Litvina
«Liekam jaunu bildi iekšā»
Lāčplēša dienā Rīgas dome sola sabiedrībai atvērt rekonstruēto Uzvaras parku. Darbu pirmā kārta izmaksājusi 8,5 miljonus eiro — gandrīz miljonu vairāk, nekā plānots
- Tēma
- 26.04.2023.
Nesauciet par pribaltiku
Kremlis Baltijas jūras piesārņojuma piesegā cer slēpti bīdīt savas intereses NATO ierobežošanai un vietējo kūdīšanai pret reģiona militarizēšanos, liecina noplūduši dokumenti
- Radars
- 12.04.2023.
Radars pasaulē
- Analīze
- 29.03.2023.
- Laura Dumbere
Atmiņas un piemiņa
- Komentārs
- 08.03.2023.
- Aivars Ozoliņš
Telpas tīrīšana
- Radars
- 08.03.2023.
Radars Latvijā
- Radars
- 02.11.2022.
Radars Latvijā
- Radars
- 12.04.2023.
Radars pasaulē
Karš Ukrainā.
- Viedoklis
- 31.03.2023.
Okupācija un kultūra: ko nozīmē dekomunizācija Ukrainā?
Vairāk nekā 70 gadus padomju režīms centās iznīcināt visas Ukrainas vēsturiskās, kultūras, garīgās un lingvistiskās daudzveidības izpausmes. Tas kļuva pilnībā skaidrs pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Tagad par to nav vairs nekādu šaubu. Ilgu laiku Ukrainas pilsētu un ciemu ielas bija nodēvētas to cilvēku vārdos, kuriem nebija nekāda sakara ar Ukrainu. Tā bija arī daudzās Eiropas valstīs, kas cieta no komunistiskā režīma: Čehija, Polija, Igaunija, Latvija un Lietuva bija pirmās, kas jau pagājušā gadsimta 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā sāka atbrīvoties no nosaukumiem, kas simbolizēja komunistisko režīmu, Krieviju un tās impēriskos centienus.
- Analīze
- 29.03.2023.
- Laura Dumbere
Atmiņas un piemiņa
Uzvaras pieminekļa gāšana tika sagaidīta ar aplausiem. Taču rakstnieku Andreja Upīša, Annas Sakses un Sudrabu Edžus pieminekļu pārvietošana sabiedrībā izraisījusi asas diskusijas
- Komentārs
- 08.03.2023.
- Aivars Ozoliņš
Telpas tīrīšana
Impērijas simboli jāaizvāc, taču skaidri apzinoties, ko darām
- Radars
- 08.03.2023.
Radars Latvijā
Rīgas domes Pieminekļu padome atbalstīja sešu pieminekļu demontāžu vai pārvietošanu, jo tie saistīti ar padomju laiku slavināšanu. Pieminekļi padomju zinātniekam Mstislavam Keldišam, rakstniekam Andrejam Upītim un dzejniekam Aleksandram Puškinam būtu jādemontē un jāpārvieto. Jāaizvāc arī sienas plāksne vēsturniekam Jānim Zutim un piemineklis rakstniecei Annai Saksei. Padome lēma, ka Krievijas karavadoņa Barklaja de Tolli un rakstnieka Sudrabu Edžus pieminekļi būtu jāatstāj. Lēmums ir konsultatīvs. Rīgas mērs Mārtiņš Staķis teicis, ka domei pašlaik svarīgāk ir pieņemt budžetu, nevis lemt par pieminekļiem.
- Radars
- 02.11.2022.
Radars Latvijā
Otrdien uz pirmo sēdi sanāca 14. Saeima. Bija ieradušies 99 no 100 deputātiem, Gundaram Daudzem (ZZS) zvērests būs jādod atsevišķi. Uzrunu teica Valsts prezidents Egils Levits un novēlēja būt reformu Saeimai. Deputāti apstiprināja savas pilnvaras, par Saeimas priekšsēdētāju ar 82 balsīm ievēlēja Apvienotā saraksta pārstāvi Edvardu Smiltēnu (attēlā), otrs kandidāts Aleksejs Rosļikovs (Stabilitātei!) saņēma 11 balsis.